Language consultations: electronic database

Pareizi ir abi varianti – līgumu var gan lauzt, gan izbeigt.

Izbeigt – ‘pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli)’. Lauzt – ‘pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, darbību)’; ‘pārspēt, uzveikt’. Lauzt līgumu – ‘pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu’. Arī LZA Terminoloģijas portālā un „Juridisko terminu vārdnīcā” norādīts, ka iespējama gan līguma izbeigšana, gan līguma laušana, arī pārtraukšana.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 490. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 620., 693. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: lauzt līgumu
• Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. J. Vēbera redakcijā. Rīga : Rasma, 1994, 84., 111. lpp.

Vārds dokuments tiek lietots plaši, un no valodas viedokļa tas ir daudznozīmīgs, tāpēc nozīmes ziņā nav iespējams noteikt (konkrētajā gadījumā – ierobežot) vārda lietojumu tikai kādas konkrētas nozares interesēs.

Dokuments – ‘juridiski noformēts rakstveida apliecinājums, kas noder par pierādījumu, dod (uz ko) tiesības u. tml.’; ‘rakstveida liecība, informācija; jebkurš materiāls objekts (grāmata, attēls, skaņu ieraksts), kas satur informāciju’. Piemēram, vēsturiski dokumenti.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 252. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 423. lpp.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 12. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2005, 24. lpp.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca