Language consultations: electronic database

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.

Vai zirgiem ir sari?

Zirgiem nav saru, zirgiem ir astri.

Sari – ‘stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmatojumā)’. Astri – ‘ragvielas pavedieni (zirga astē)’.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 255. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 335. lpp.

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

• Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Pareizi ir atjaunīgie energoresursi vai reģeneratīvie energoresursi.

Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno. Kā sinonīma vārdkopa lietojama arī reģeneratīvie energoresursi, taču atjaunīgie energoresursi ir latviskais variants. Tie ir ‘apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota’.

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: atjaunīgie energoresursi

Klikšķināt vai spiest uz datorpeles?

Pareizi ir abi varianti, taču precīzāks ir vārda klikšķināt lietojums.

Klikšķināt – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ’. Piemēram, klikšķināt durvju rokturi. Spiest – ‘iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties’. Konsultējoties ar datorspeciālistiem, noskaidrots, ka populārāks un precīzāks ir tieši vārda klikšķināt lietojums, turklāt, veicot ar datorpeli dažādas funkcijas, ir ļoti liela nozīme, vai lieto vienu klikšķi vai dubultklikšķi. Patiesībai neatbilst arī uzskats, ka labskanīguma dēļ vārdus, kuros ir latviešu valodai tik raksturīgie līdzskaņi š, ķ, č, ž un to kombinācijas, pēc iespējas ieteicams aizstāt ar citiem vārdiem.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 265. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 111. lpp.