Language consultations: electronic database

Partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpēs īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa.
Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās nekā un kā vietā var lietot prievārdu par: brālis ir/nav garāks par māsu.

Pareizi ir kartīte.
 

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

Šāda izteiksme latviešu valodā nav vēlama.

Vārds koncīzi aizgūts no angļu vārda concise (apstākļa vārda formā concisely), un tā nozīme ir ‘koncentrēts, īss; kodolīgs’. Angļu valodas vārds nav jālieto  jo latviešu valodā ir atbilstīgi sinonīmi, kas pietiekami precīzi izsaka attiecīgo nojēgumu.

Pareizi ir atkritumu spainis.

Vārds miskaste ir no vācu valodas aizgūts vārds, kura pamatā ir vārds Mist – ‘mēsli’. Vārds lietots, lai apzīmētu atkritumu spaini, kasti, konteineru, urnu, – atkarībā no tvertnes lieluma. Miskaste ir sarunvalodas vārds.

Monitorings (no angļu monitoring ‘uzmanīšana, novērošana’) –  ‘apkārtējās dabasvides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma; izšķir bioloģisko, ekoloģisko, biosfēras, klimata monitoringu; arī novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma vispār’.