Language consultations: electronic database

Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu.

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml.

Dažkārt žurnālisti (arī paši politiķi) apzināti izvairās no konkrētām atbildēm – vieglāk taču ir pateikt grasās darīt, nevis dara vai darīs, sliecas neatbalstīt, nevis konkrēti – neatbalsta vai neatbalstīs.

Šādos gadījumos nav jāmin konkrēts darītājs, norises laiks vai atbildīgais. Izvairīšanās no konkrētas atbildes ir politiskās retorikas sastāvdaļa.

Abi teikumi ir pareizi.

Abi vārdi – iepriecināt un priecēt – minēti gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, gan „Latviešu valodas vārdnīcā”, turklāt bez jebkādām norādēm, kas liecinātu par šo vārdu īpašu stilistisko nokrāsu, piemēram, ka tie būtu lietojami tikai sarunvalodā vai ar kādiem citiem ierobežojumiem. Vārda iepriecināt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)’. Piemēram, Alvīnei pat patika divus vīra cilvēkus iepriecināt ar ēdienu dažādību un zināmu izsmalcinātību. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda iepriecināt nozīme ir skaidrota līdzīgi – ‘padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs’. Piemēram, iepriecināt māti ar ziediem. Panākumi darbā iepriecina. Ekskursantus iepriecināja skaistā daba. Iepriecināt sirdi. Iepriecināt acis, skatienu – būt skaistam, būt tādam, ko patīkami uzlūkot, skatīt. Vārda priecēt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘izraisīt prieku (kādam)’. Piemēram, Bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kā allaž pirmais – tas priecēja, saviļņoja un noskaņoja uz pārdomām. Parasti savienojumā ar „acis”, „sirds”, „prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku. Piemēram, gleznas priecē acis. Priecē sirdi ar dziesmu. „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda priecēt nozīme ir ‘darīt (kādu) priecīgu; būt tādam, kas rada prieku’. Piemēram, viņu priecē panākumi. Skaistā ainava priecē acis. Tāpēc bažām par nevēlamu vārda priecēt lietojumu nav nekāda pamata. Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam, īpaši prasmīgam un zinošam valodas lietotājam, ir sava valodas izjūta un izteikšanās stils – tāpēc cilvēki izvēlas atšķirīgus, taču nozīmes ziņā tuvus vai pat sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus.

Visi minētie teicieni ir tieši pārcēlumi no krievu valodas, kas latviešu literārajā valodā nav vēlami.

Neko sev ir burtisks pārcēlums no krievu valodas ничего себe ar nozīmi: 1.‘nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam „Kā klājas?”); 2. ‘nu gan brīnumi, nu gan joki u. tml. (par kaut ko brīnoties)’.
Savukārt teiciens kā reiz laikā (no krievu valodas как раз) būtu tulkojams tieši laikā.
Pēdējā laikā populārs kļuvis vēl viens tiešs pārcēlums no krievu valodas – pa lielam. Piemēram, laikraksts Diena citē finanšu ministra padomnieku: „Pa lielam mums ir trīs pozīcijas.” Tas ir krievu valodas teiciens по большому cчёту, kas, tulkojot no krievu valodas, latviski pareizi būtu kopumā (vai lielos vilcienos).

Vārdam atgriezt ir vairākas nozīmes, taču nozīme ‘atdot atpakaļ’ vārdnīcās nav fiksēta. Ar nozīmi ‘atdot’ vārdu nav ieteicams lietot.

Atgriezt – 1. ‘griežot (to, kam ir vītnes), attaisīt, padarīt vaļīgu, vaļīgāku; atskrūvēt’. Piemēram, atgriezt ūdens krānu. Atgriezt skrūvi, uzgriezni; 2. ‘pagriezt, pavērst atpakaļ’. Piemēram, atgriezt galvu, dzirdot saucienu; 3. ‘panākt, ka atgriežas (kur)’. Piemēram, atgriezt govis atpakaļ aplokā.; 4. ‘no jauna ieviest (to, kas bijis), panākt, ka iestājas no jauna’. Piemēram, veltīgi censties atgriezt bijušo.
Vārds atgriezt ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’, kas atbilst krievu vārdam вернуть, latviešu valodā nav ieteicams. Atdot atpakaļ izlasīto grāmatu bibliotēkā, nevis atgriezt. Atdosim naudu atpakaļ laikus, nevis atgriezīsim. Fotogrāfiju sūtīs atpakaļ, nevis atgriezīs atpakaļ.