Language consultations: electronic database

Ja par vienlīdzīgiem teikuma priekšmetiem ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes lietvārdi, kas apzīmē priekšmetus, tad izteicēja lokāmais vārds vai nu saskaņojams ar tuvāko vārdu, vai lietojams vīriešu dzimtes daudzskaitlī:

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs:

Valentīna Skujiņa saka: „Rakstot vēstuli, latviešiem ir parasts tu un jūs attiecinājumā uz adresātu, t. i., personu, kurai tiek adresēta vēstule, rakstīt ar lielo sākumburtu (atšķirībā no angļu valodas, kur you rakstībā šāda paraduma nav).  Lielais sākumburts apliecina cieņu pret vēstules adresātu.” (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga :  Zvaigzne ABC, 1999, 78. lpp.)

Stingri noteiktu normu, kā rakstīt tu un jūs citos dokumentos, izņemot lietišķo saraksti, latviešu valodā nav. Varētu teikt, ka tā ir savstarpēja vienošanās.
Ja jūs attiecināts uz vairākām personām (Kolēģi, jūs esat lieliski!), tas ar lielo sākumburtu nav rakstāms.

Ja tu vai jūs tiek lietots reklāmas tekstā, tad reklāmas veidotājs var rīkoties dažādi:
1)      lietot jūs, uzrunājot vairākas personas, un rakstīt ar mazo sākumburtu, jo rakstījumam ar lielo sākumburtu nav nekāda pamata;
2)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar mazo sākumburtu, jo reklāmā nevēršas ne pie vienas konkrētas personas, tu vai jūs lietots vispārinātā nozīmē;
3)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar lielo sākumburtu, jo reklāmā pausta personīga attieksme pret katru klientu, reklāma uztverama kā sava veida vēstule klientam.

„Vaig” ir latviešu dizaina uzņēmums, kurš ražo apģērbus ar apdrukām, piemēram, „blēņas darīt vaig”, „kūkas vienmēr vaig”, „atpūsties vaig” u. tml. Zīmolā izmantotais vārds vaig, kā noprotams, ir darbības vārda vajadzēt 3. personas formas vajag sarunvalodā lietots izrunas variants vaig.

Latviešu valodā runā notiek dažādas fonētiskas pārmaiņas, piemēram, līdzskaņu pozicionālās pārmaiņas, kā asimilācija balsīguma ziņā, piemēram, labs > [laps] vai uztraukties > [ustraukties], arī vokalizēšanās, piemēram, divpadsmit > [di͜upɑʦmit] u. tml.

Runā mēs cenšamies ekonomēt valodas līdzekļus, atvieglojot artikulāciju, tādēļ nereti konstatējams skaņu zudums, kas veicina gan pozicionālas pārmaiņas vārdos, gan zilbju skaita samazināšanos – tās dēvē par kombinētām atkāpēm fonēmu lietojumā. Darbības vārda vajadzēt (arī nevajadzēt) un īpašības vārda vajadzīgs (arī nevajadzīgs) formās sarunvalodā nereti tiek elidēts patskanis a, savukārt līdzskanis j, nonākdams tautosillabiskā pozīcijā ar patskani a, vokalizējas, proti, rodas pozicionāls divskanis: vajadzētu > vaidzētu, vajag > vaig, nevajadzīgs > nevaidzīgs utt. Šis izrunas variants mūsdienās ir jau folklorizējies un pārnests rakstu formā.

Atkāpes no pareizrunas un pareizrakstības normām valodā bieži lietotas arī apzināti kā stilistisks līdzeklis, un, izmantojot saīsināto izrunas variantu rakstveidā, tiek veidota tāda kā vārdu spēle, uzsvērts kods, kurš saprotams un tuvs tikai šo variantu zinātājiem.
Šādas modificētas sarunvalodas izrunas varianti ir arī: interesanti > incanti, izskatās > istās, ārprāts > āpāc u. tml.

Var diskutēt, cik korekti ir minētās valodas spēles izmantot, piemēram, valsts vai pašvaldības iestādei, un cik motivēts ir šādu neliterāru izrunas variantu lietojums. Konkrētajā gadījumā mudinājums izmantots saziņai ar noteiktām vēlētāju grupām, kuras atkāpes no normas uztvertu kā valodas spēli, nevis kaitniecisku darbību pret latviešu valodu vai nejauši pieļautu kļūdu. Tiesa gan, lielai daļai sabiedrības vārds vaig var radīt asociācijas ar bēdīgi slaveno jautājumu Maisiņš vaig?, kas saistās nevis ar apzinātu valodas spēli, bet gan ļoti vājām latviešu valodas zināšanām vai pat valodas kropļošanu.

Lokāmajiem divdabjiem (vilinošs piedāvājums, steidzams izsaukums, sakopts pagalms) piemīt gan darbības vārda, gan īpašības vārda daba. No lokāmo divdabju nozīmes izriet salīdzināmo pakāpju iespējamība: pazīme priekšmetam vai būtnei parasti var piemist lielākā vai mazākā mērā, tāpēc divdabim bez pamata pakāpes var būt arī pārākās un vispārākās formas, piemēram, šis ir vēl vilinošāks piedāvājums, vissteidzamākais izsaukums ir uz Cēsīm, Lauras pagalms ir sakoptāks nekā Jāņa pagalms.

Jāņem vērā, ka salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem salīdzināmās pakāpes ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums salīdzināmo pakāpju veidošanai ir divdabja nozīme:

Pēdējās desmitgadēs salīdzināmās pakāpes tiek veidotas gandrīz no visiem lokāmajiem divdabjiem, sevišķi tas redzams ciešamās kārtas pagātnes divdabju (ēsts, lasīts, nopļauts, pirkts, rakstīts, skatīts) lietojumā: apmeklētākā izstāde muzejā, ēstākais auglis ir banāns, lasītākais kulinārijas žurnāls Latvijā, viena no pārdotākajām spēlēm pasaulē, skatītākais tiesību akts portālā, spēlētāko dziesmu tops u. tml.

Lokāmie ciešamās kārtas pagātnes divdabji nenoliedzami nozīmes ziņā ir tuvi īpašības vārdam, tomēr daudziem šīs grupas divdabjiem vēl piemīt izteiktas darbības vārda pazīmes un darbības vārda nozīme, piemēram, apmeklēts – ‘tāds, ko apmeklē’, lasīts – ‘tāds, ko lasa’ utt. Tāpēc no šiem divdabjiem veidotās salīdzināmo pakāpju formas neatbilst divdabju izteiktajai semantikai.

Semantiski neveiksmīgo formu biežums skaidrojams ar to, ka šādi ir iespējams izteikties īsāk, turklāt lokāmo divdabju locīšana līdzinās īpašības vārdu locīšanai, tāpēc valodas lietotājiem varētu šķist, ka salīdzināmo pakāpju veidošana attiecas uz divdabjiem tāpat kā uz īpašības vārdiem.

Minēto divdabja formu vietā atkarībā no konteksta iespējams lietot analītiskus savienojumus ar apstākļa vārdiem vairāk, biežāk, izvēlēties līdzīgas nozīmes īpašības vārdus vai veidot citādas teikuma konstrukcijas:
nevis apmeklētākā izstāde muzejā, bet visbiežāk apmeklētā izstāde muzejā,
nevis ēstākais auglis ir banāns, bet visizplatītākais auglis ir banāns,
nevislasītākais kulinārijas žurnāls Latvijā, bet vispazīstamākais kulinārijas žurnāls Latvijā,
nevis viena no pārdotākajām spēlēm pasaulē, bet viena no slavenākajām spēlēm pasaulē,
nevis skatītākais tiesību akts portālā, bet visbiežāk skatītais tiesību akts portālā,
nevis spēlētāko dziesmu tops, bet populārāko dziesmu tops (vai izlase).