Language consultations: electronic database

Pareizi ir: ak tu tētīt, kā līst!

Vārds ak ir izsauksmes vārds, kuru no pārējā teikuma atdalām ar komatiem: bet, ak, kā skrien laiks; ak, cik man ir grūti.
Izsauksmes vārdu ak neatdala no personas vietniekvārda tu, jūs vai interjektīva lietvārda Dievs, velns, mūžs, pasaule u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Tātad ar pieturzīmi  atdala visu interjektīvo savienojumu:
ak Dievs, ko lai dara;
ak tu pagāns, vai nevarēji pagaidīt;
ak tu velns, kā jāsteidzas;
ak mīļo pasaulīt, ko tik neizdomā.

Pareizi ir: man garšo šerbets.

Vārds šerbets latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Scherbett, un tā pamatā ir turku valodas vārds şerbet, persiešu šerbet (to pamatā savukārt arābu sharba ar nozīmi 'dzēriens'). Latviešu valodā to lietojam divās nozīmēs:
'konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u.tml. izejvielām', piemēram, zemesriekstu šerbets; piena šerbets utt.;
'dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera', piemēram, šampanieša un citronu šerbets.

Iespējams, vārds šerberts ieviesies pēc analoģijas ar citiem vārdiem, kuru izskaņā ir -erts, piemēram, deserts, Herberts, introverts, Roberts. Arī angļu valodā vārdu sherbert uzskata par pareizrakstības kļūdu. Tā bieži sastopama, visticamāk, 20.gadsimta 40. gadu sākumā ASV populārās dziesmas „Shoot the Sherbet to Me Herbert” ietekmē, kur vārds sherbet tika izrunāts ar lieku r, veidojot atskaņas ar vārdu Herbert.

Vārds ļēpāt ir viens no snigt sinonīmiem.

Vārds ļēpāt (arī ļepāt, ļepot) ir apvidvārds, kuram Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā fiksētas vairākas nozīmes:
'rāpties' – tārps ļēpā pa koku;
'neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi' – kucēns ļēpo saimniekam pa priekšu;
'snigt lielām pārslām, pikām' – lēnām ļēpā mīksts sniegs.

Vārdam snigt latviešu valodā ir visai gara sinonīmu rinda, kurā sastopami gan literārās valodas vārdi, gan apvidvārdi:
snidzināt, snieģelēt, sniegot, sniegaļāt, pārslot, pērslāt, sijāt, mētāties; birt, birdināt, birdelēt, krist, nākt, gāzties, graut; ļēpāt, lēkšēt, ķēpāt, leķēt.

Pareizi ir bermontiāde. Vārds rakstāms ar mazo sākumburtu.

Vārds bermontiāde cēlies no krievu virsnieka Pāvela Bermonta-Avalova uzvārda, un ar to apzīmē Bermonta armijas iebrukumu Latvijā 1919. gada rudenī.
Līdzīgi kā vārdiem alpiniāde, miriāde, triāde, arī vārdam bermontiāde ir galotne -e. Iespējams, vārda rakstījums ar galotni -a ieviesies krievu valodas iespaidā (бермонтиада, олимпиада). Tāpat varbūt mulsumu radījusi Askolda Saulīša 2009. gada filma „Bermontiāda”.
Vārds teikuma vidū rakstāms ar mazo sākumburtu.

Pareizi ir 11. novembra krastmala.

Ielas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms pirmais vārds: rakstot ar vārdiem – Vienpadsmitā novembra krastmala. Pamatā ir nomināla^* vārdkopa vienpadsmitais novembris, kurā gan neatkarīgais komponents (novembris), gan atkarīgais komponents (vienpadsmitais) ir sugas vārds, un tādi vārdi kā bulvāris, iela, krastmala u.tml. nosaukumā nav rakstāmi ar lielo sākumburtu. Līdzīgi nosaukumi ir:
13. janvāra iela;
1. maija iela;
4. līnija.
Savukārt, ja kārtas skaitlis vai kāds cits apzīmētājs pievienots citai nominālai vārdkopai, proti, citam pastāvošam ielas nosaukumam, tad aiz šī apzīmētāja (kārtas skaitļa, īpašības vārda) saglabājams lielais sākumburts, piemēram:
Dāliju iela un 2. Dāliju iela;
Buļļu iela un Vecā Buļļu iela;
Stacijas iela un Mazā Stacijas iela.

^*Nomināla vārdkopa ir vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir nomens (lietvārds, īpašības vārds vai skaitļa vārds), piemēram, gudrs cilvēks, ļoti gudrs, vasaras vidus.