Language consultations: electronic database

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Iespraudumus atdala ar vienādām pieturzīmēm, tāpēc minētais piemērs pareizi būtu rakstāms: Tas notika Rīgā vai, precīzāk [sakot], – Pierīgā. Domuzīme šajā gadījumā ir fakultatīva, taču teikuma skaidrības labad būtu ieteicams to lietot.

Šeit lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts.

Uzvārdi Molotovs un Ribentrops neveido dubultuzvārdu, bet nosauc divas vēsturiskas personas, kas parakstījušas dokumentu, tāpēc starp uzvārdiem lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts. Vienotājdomuzīmi lieto starp tādu personu uzvārdiem, kuri kopīgi ir kāda izgudrojuma, likuma, literāra darba u. c. autori.