Language consultations: electronic database

Kā pareizi izrunāt svešvārdu klons – ar garo patskani [ō] vai divskani [uo]?

Svešvārds klons izrunājams ar garo patskani [ō].

Bioloģijas terminu klons ar nozīmi ‘vienas šūnas vai organisma pēcnācējs, kas radies bezdzimumvairošanās ceļā’ latviešu valodā nereti izrunā tāpat kā latviskas cilmes vārdu klons [kluons] ‘grīda’, turpretī atvasinājumus klonēt un klonēšana izrunā ar garo patskani [ō]. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” fiksētā literārās valodas norma internacionālisma klons izrunā ir garais patskanis [ō].

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 366. lpp.

Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija vai follija?

Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija.

Folija (lat. folium, dsk. folia ‘lapa’) – ‘plāna metāla loksne vai lente, arī papīra vai plastikāta loksne ar metāla pārklājumu; izmanto iesaiņošanai, par izolāciju u. c.’; poligr. ‘papīrs vai sintētiska plēve, kam uzklāts metāla vai krāsas pulveris; lieto attēlu, burtu izveidošanai uz iesējuma’.

Ar līdzskaņa l dubultojumu rakstāms vīriešu dzimtes vārds follijs (lat. follis ‘naudasmaks’) ar nozīmi ‘vara monēta Senajā Romā; Bizantijas vara monēta’.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 233. lpp.

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Brukstalas, brūkstaliena – ‘cieši savijušies, kopā saauguši krūmi; arī izcirtums, kurā saauguši jauni kociņi’.

• Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 403. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: brukstalas

Kā latviešu valodā saprast frāzi lietus smīlā?

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 209. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 50. lpp.

Kas ir launagi (t. dz. „Dimd, dimd pūriņš, Pa silu vedot; To dara māršai Lielie launagi”)?

Launadzis, launags, launaģis – 1. ‘dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš’; 2. ‘ēdienreize’; 3. ‘īss atpūtas brīdis pēcpusdienā’.
Lai noskaidrotu, kas dimdina meitas tukšo pūru, vērtējami ir tautasdziesmu varianti, piemēram,
Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Ka nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā.
Klib, klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darija lieli miegi,
To lielie nosēdieni.
No tautasdziesmām secināms, ka, visticamāk, pie meitas tukšā pūra vainojamas garās diendusas jeb lielie launagi, proti, laiks, ko meita būtu varējusi izmantot pūra darināšanai, nevis atpūtai.

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 102. lpp.