Language consultations: electronic database

Pareizi ir trūkst desmit glabājamo vienību un dokumentu.

Iztrūkt  sar. – ‘pietrūkt’ parasti 3. pers. Latviešu literārajā valodā nav ieteicams lietot vārdu iztrūkt – šī vārda lietojums pieļaujams tikai sarunvalodā. Savukārt „ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: man nav laika, man trūkst pacietības, netrūkst maizes, vajag uzņēmības, nevajag naida, pietiek labuma, nepietiek naudas”.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 714. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1090. lpp.

Divskaņa ei pirmais komponents e izrunājams šauri.

Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis”. Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piemēram, A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā”. Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” piemēram, vietvārdu Freiburga, Leipciga izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 26. lpp.
• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 27. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 917. lpp.

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 349.–350. lpp.