Language consultations: electronic database

Vai raksta 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums?

Mūsdienās šāda rakstība nav ieteicama.

Savulaik latviešu valodā šāda rakstība tikusi pieļauta krievu valodas ietekmē, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 9-procentīgs etiķis, 18-kārtīgs palielinājums, T-veidīgs krekls, 60-gadīgs. Pašlaik no šādas prakses pakāpeniski atsakās: par 18-kārtīgu palielinājums var teikt: 18 reižu liels palielinājums, T-veidīgs krekls kļuvis par T kreklu, 60-gadīgs par 60 gadus vecu, 9-procentīgs etiķis par 9 % etiķi u. tml.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.
• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 411. lpp.

Kas ir stēla?

Stēla – ‘sakrāls, memoriāls vai informatīvas nozīmes akmens stabs vai vertikāla akmens plāksne ar uzrakstu vai cilni’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1044. lpp.

Kā lietot sākumburtus vārdā tiesībsargs un vārdkopā Tiesībsarga birojs?

Musli brokastis vai mušļu brokastis?      

 

Var teikt gan musli brokastis, gan mušļu brokastis.
 
Muslis (mušļa, dsk. ģen. mušļu, arī musli nelok. v.) – ‘sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.’.
Piemēram, pašgatavots brokastu muslis, muslis ar žāvētiem augļiem. No rīta viņa ēd musli ar pienu. Mušļa paka.
Atbilstoši jaunākajai vārdnīcai vārdu var lietot gan kā lokāmu, gan nelokāmu lietvārdu.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: musli

Jelgavnieki vai jelgavieši?

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.     Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece,                 -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.