Language consultations: electronic database

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Teikums Pārbaudi, pirms iegādājies! ir salikts pakārtots teikums, kurā ir virsteikums pārbaudi un palīgteikums pirms iegādājies, ko ievada saiklis pirms. Tātad saikļa priekšā ir liekams komats.

Kā pareizi rakstāms adresāts: ārkārtējajam vai ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam?

Terminā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks lietots īpašības vārds ārkārtējais ar noteikto galotni -ais (kā labais, baltais). Īpašības vārdiem, kā arī lokāmajiem ciešamās kārtas pagātnes divdabjiem (-ts, -ta) ar noteikto galotni  datīvā (Kam?) un lokatīvā (Kur?) parasti ir paplašinātā galotne:

Jānis Baltais – Jānim Baltajam;
Baltais bulvāris – Baltajā bulvārī;
pilnvarotais vēstnieks – pilnvarotajam vēstniekam.
Īpašības vārdiem, kuri ir atvasināti ar piedēkli -ēj-, kā ārkārtējs, šorītējs, formu smagnējības vai nelabskaņas dēļ paplašinātās galotnes nemēdz lietot:
šorītējā avīze – šorītējai avīzei – šorītējā avīzē;
pēdējais vilciens – pēdējam vilcienam – pēdējā vilcienā;
vispārējie svētki – vispārējiem svētkiem – vispārējos svētkos.
 

Arī trīs un četru zilbju noteiktajiem adjektīviskajiem divdabjiem, ja tajos jau pēdējās zilbēs atrodas j, datīvā un lokatīvā parasti nelieto paplašinātās galotnes:
ievērojamā vieta – ievērojamai vietai – ievērojamā vietā;
cienījamais kungs – cienījamam kungam;
izglītojamie cilvēki – izglītojamiem cilvēkiem – izglītojamos cilvēkos.

Nelokāmais divdabis ar -ot nosauc darbību, kas noris vienlaikus ar izteicējā nosaukto darbību, un tām abām ir viens darītājs. Tātad ar divdabi tiek nosaukta pavaddarbība. Nav vajadzības veidot teikumu, veidojot divdabja teicienu ar darītāju datīvā pie nelokāmā divdabja (piparkūkām cepoties) un pēc tam šo darītāju aizstājot ar norādāmo vietniekvārdu (tās): tā vietā labāk nosaukt darītāju nominatīvā (piparkūkas), divdabi un izteicēju:
Piparkūkām cepoties, tās smaržo visā mājā – Piparkūkas cepoties smaržo visā mājā;
Telefonam zvanot, tas vibrē – Telefons zvanot vibrē;
Vējam pūšot, tas kauc – Vējš pūšot kauc.

Ja tiek minēts ar divdabi izteiktās darbības darītājs, kas ir atšķirīgs no galvenās (personu formas) darbības veicēja, tas šādos divdabja teicienu paveidos nostājas datīvā un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas:
Lietum līstot, mēs skrējām mājās;
Mūzikai skanot, Jānis devās pāri zālei;
Kamīnam kuroties, ģimene savācās dzīvojamā istabā.

Pielikums ir teikuma paplašinātājs, kas piesaistīts lietvārdam vai tā aizstājējam kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu:
Rakstnieka Raiņa dzejoļu krājums „Gals un sākums”;
direktores Maijas Lapas pieņemšanas laiks.
Starp pielikumu un raksturojamo vārdu nav liekama pieturzīme, ja vien pielikums nav savrupināts.