Valodas konsultācijas

Ventilis vai ventīlis?

Question

Ventilis vai ventīlis?

Answer

Pareizi ir ventilis.

Vārds ventilis rakstāms ar izskaņu -ilis, nevis -īlis līdzīgi kā citi svešvārdi, piemēram, automobilis, reptilis.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 846. lpp.

Linguistic sectors

Īsie patskaņi Sugasvārdi Ģermānismi

Vai dekāde ir desmit gadu ilgs laika posms?

Question

Vai dekāde ir desmit gadu ilgs laika posms?

Answer

Nē, dekāde ir desmit dienu ilgs laika posms.

Angļu valodas vārds decade un latviešu valodas vārds dekāde ir tā sauktie tulkotāju viltusdraugi – ārēji, formas ziņā līdzīgi kopīgas cilmes vārdi ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi.
Angļu decade tulkojumā latviešu valodā nozīmē 'desmits' vai 'desmitgade'. Savukārt latviešu dekāde nozīmē 'desmit dienu ilgs laika posms'.
Latviešu valodā vārds aizgūts no franču valodas vārda décade ar nozīmi 'desmit dienas', un tā pamatā ir grieķu vārds dekas 'desmits'.
Lai nosauktu desmit gadu ilgu laika posmu, latviešu valodā lietojam vārdu desmitgade.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dekāde
Juris Baldunčiks. Tulkotāja viltusdraugu problēma: no vārdiem pie darbiem
Belzēja, Z., Birzvalka, I., Jurka, L. u. c. Angļu-latviešu vārdnīca. Tilde. Letonika.lv: decade
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: desmitgade

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Internacionālismi Sugasvārdi

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Question

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Answer

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Sources

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Linguistic sectors

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Kā pareizi izrunāt vārdu ferma – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā pareizi izrunāt vārdu ferma – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vārds ferma izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā ferma: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

Sources

Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.
Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 32. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 224. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Svešvārdi Internacionālismi

Makaroni vai pasta?

Question

Makaroni vai pasta?

Answer

Pašlaik latviešu valodā vārdi makaroni un pasta vēl tiek lietoti tradicionāli ierastās atšķirīgās nozīmēs, lai gan vārdam pasta jau fiksētas divas nozīmes: gan tradicionāli ierastā, gan jaunākā – no Rietumeiropas valodām un tradīcijām pārņemtā.

Par tradicionālām nozīmēm uzskatāmas:
makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’. Piemēram, olu makaroni;
pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta.
Līdzīgi vārdi skaidroti arī „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā”.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam pasta jau ir norādītas divas nozīmes: 1. ‘mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, tomātu pasta; 2. ‘dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida’. Piemēram, itāliešu krodziņā piedāvā gan pastu, gan picu.
Savukārt „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta ir tikai ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’.
Lai gan pēdējā laikā itāļu (arī angļu u. c.) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu, Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 617., 803. lpp.

Linguistic sectors

Pārtikas preču nosaukumi Termini Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database