Valodas konsultācijas

Kā pareizi: stroganovs vai strogonovs?

Question

Kā pareizi: stroganovs vai strogonovs?

Answer

Pareizi ir stroganovs.

Stroganovs ir strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa. Ēdiena nosaukums dots par godu grāfam Aleksandram Stroganovam (Александр Григорьевич Строганов). Valodas praksē vārds nereti rakstīts kļūdaini, iespējams, tāpēc, ka otrā zilbe ir neuzsvērta un skaidri nav dzirdams patskanis a.

Nosaukums befstroganovs savukārt cēlies no franču vārda bœuf ar nozīmi ‘liellops’ un uzvārda Stroganov – tātad liellopu gaļas stroganovs.

Sources

Etimologicheskij slovar' russkogo jazyka Semenova: befstroganov
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: befstroganovs
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: stroganovs.
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 122., 768. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 104. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Svešvārdi Sugasvārdi Vīriešu dzimte

Kā pareizi izrunāt vārdu mopēds – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā pareizi izrunāt vārdu mopēds – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vārds mopēds izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā mopēds: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs, mopēds.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

Sources

Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 31. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 467. lpp.
Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 116. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Svešvārdi Līdzskaņu saplūšana vienā skaņā Internacionālismi

Kā pareizi sauc svītriņu _, ko lieto, piemēram, e-pasta adresēs?

Question

Kā pareizi sauc svītriņu _, ko lieto, piemēram, e-pasta adresēs?

Answer

Šī svītriņa ir pasvītra.

Šādu terminu ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija.
Pasvītra – ‘pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā. To lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piemēram, e-pasta adresē ([email protected]), mapju nosaukumos datora atmiņā (IT&T_Dictionary)’.

Sources

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: pasvītra

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar priedēkli Termini Vārda skaidrojums

Kā ir pareizi – Mums jāskrien, sadevušies rokās. Mums jāskrien, sadevušamies rokās vai Mums jāskrien, sadodoties rokās?

Question

Kā ir pareizi – Mums jāskrien, sadevušies rokās. Mums jāskrien, sadevušamies rokās vai Mums jāskrien, sadodoties rokās?

Answer

Pareizi teikums jāraksta šādi: Mums jāskrien, sadodoties rokās.

No atgriezeniskā darbības vārda sadoties veido darāmās kārtas pagātnes divdabi sadevušies. Taču šie divdabji ir lokāmi īpatnēji – tiem nav visu locījuma formu, vienskaitlī trūkst datīva un lokatīva, daudzskaitlī – datīva, instrumentāļa un lokatīva. Tāpēc konstrukcija jāveido citādi.

Linguistic sectors

Atgriezeniskie darbības vārdi Nelokāmie divdabji Pagātnes darāmās kārtas lokāmie divdabji

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Question

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Answer

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 817.–818. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: apsveikt

Linguistic sectors

Stilistika Vienkāršs teikums Prievārdi

Language consultations: electronic database