Valodas konsultācijas

Kā pareizi rakstīt spa?

Question

Kā pareizi rakstīt spa?

Answer

Latviešu valodā jāraksta spa.

LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi terminu spa (no latīņu valodas teiciena sanus per aquam – ‘veselība caur ūdeni’) kā nelokāmu sugas vārdu, apzīmējot ar to „plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai”, tātad noteiktu dziedniecisko pakalpojumu jomu, arī attiecīgo iestādi. Izmantojot vārdu spa teikuma sākumā, to raksta ar lielo sākumburtu – Spa, piemēram, Spa atpūtas kompleksā notika interesentu seminārs. Īpašvārdu rakstības noteikumi nosaka: veidojot vārdkopu, pirmais sugasvārds no diviem vai vairākiem sugasvārdiem nosaukumā, kas sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Baltijas Spa asociācija. Profesiju nosaukumos nelokāmo terminu spa pievieno attiecīgajam pamatvārdam, veidojot vārdkopu, un teikumā raksta ar mazo sākumburtu, piemēram, Sanatorijai vajadzīgs spa speciālists.

Sources

Bērziņa, K. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 260. lpp.
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: spa
Īpašvārdu rakstība. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Mazie sākumburti Profesiju nosaukumi Saīsinājumi un abreviatūras Svešvārdi Abreviācija Nelokāmi vārdi Sugasvārdi Termini Vārda skaidrojums

Kā pareizi: es bažos vai es bažījos? Kā lokāms darbības vārds bažīties?

Question

Kā pareizi: es bažos vai es bažījos? Kā lokāms darbības vārds bažīties?

Answer

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 548.–550. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–112. lpp.
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 122. lpp.

Linguistic sectors

Vārda sastāvs Otrā konjugācija

Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras, vai lasīdama grāmatas. Vai teikumā vajadzīgs komats pirms vai?

Question

Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras, vai lasīdama grāmatas. Vai teikumā vajadzīgs komats pirms vai?

Answer

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.

Sources

Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 816.–819. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 231. lpp.

Linguistic sectors

Vienlīdzīgi teikuma locekļi Divdabja teiciens

Kā jāizrunā vārds Vezuvs – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā jāizrunā vārds Vezuvs – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vezuvs jāizrunā ar šauro patskani e.

Vulkāna nosaukums Vezuvs ir aizgūts vietvārds un ienācis mūsu valodā no latīņu valodas (Vesuvium), kurā to izrunā šauri, tāpēc arī latviešu valodā patskani e šajā vārdā vajadzētu izrunāt šauri.

Linguistic sectors

Īpašvārdi Šaurais un platais e, ē Objektu nosaukumi Īpašvārdi

Kā pareizi uzrakstīt izsauksmes vārdu tpū, trīs reizes atkārtojot?

Question

Kā pareizi uzrakstīt izsauksmes vārdu tpū, trīs reizes atkārtojot?

Answer

Izsauksmes vārda pareizs pieraksts ir: tpū-tpū-tpū!

Izsauksmes vārdu pierakstā izmanto defisi jeb savienojuma zīmi: „Defisi lieto interjekciju, īpaši dažādu dzīvnieku balsu un citādu skaņu atdarinājumu attēlojumos starp atkārtojumiem vai stieptajiem skaņu atdarinājuma elementiem.”

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 407. lpp.

Linguistic sectors

Izsauksmes vārdi Izsaukuma zīme Vairāki vārdi, kas apzīmē vienu lietu

Language consultations: electronic database