Valodas konsultācijas

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Question

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Answer

Brukstalas, brūkstaliena – ‘cieši savijušies, kopā saauguši krūmi; arī izcirtums, kurā saauguši jauni kociņi’.

Sources

Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 403. lpp.
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: brukstalas

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Apvidvārdi

Kāpēc japāņu nosaukums O’Sensejs jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Question

Kāpēc japāņu nosaukums O’Sensejs jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Answer

O’Sensejs japāņu valodā ir goda nosaukums ar nozīmi ‘Godājamais Skolotājs’, arī ‘Lielais Skolotājs’.

O ir goda titulu norādoša morfēma, kas japāņu valodā tiek lietota, runājot par ļoti godājamu augstāku personu. Sensejs ir pieklājīgas uzrunas vārds tieši skolotājam (nevis vienkārši kungam vai kundzei); to lieto kopā ar uzvārdu.Tāds japāņiem, piemēram, ir O’ Sensejs Morihejs Uešiba – aikido pamatlicējs. Ar lielajiem sākumburtiem latviešu valodā rakstāmi pagodinājuma vārdi – Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Eminence, un japāņu goda nosaukums nav izņēmums.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Uzrunas Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Kā pareizi: Gaujas nacionālais parks vai Gaujas Nacionālais parks?

Question

Kā pareizi: Gaujas nacionālais parks vai Gaujas Nacionālais parks?

Answer

Nosaukums rakstāms šādi: Gaujas Nacionālais parks.

Vairākvārdu nosaukumos, kuros ir vārds centrālais, nacionālais, olimpiskais, pasaules, republikas, starptautiskais, tautas, valsts ar lielo sākumburtu raksta pirmo vārdu aiz īpašvārda (personvārda vai vietvārda), piemēram, Rīgas Centrālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Ventspils Olimpiskais centrs, Rēzeknes Tautas teātris, Latvijas Valsts standarts.
Tātad šāds princips ievērojams arī nacionālo parku nosaukumu pareizrakstībā: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Tingvetlira Nacionālais parks u. c.

Sources

Vairākvārdu nosaukumu rakstība (ieteikumi)
Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 60. lpp.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Īpašvārdi

Pēteris vai Pjotrs Čaikovskis?

Question

Pēteris vai Pjotrs Čaikovskis?

Answer

Saskaņā ar tradīciju komponista Čaikovska priekšvārds latviešu valodā rakstāms Pēteris.

Atbilstoši krievu īpašvārdu atveides noteikumiem komponista priekšvārdu latviešu valodā vajadzētu rakstīt Pjotrs. Taču ir izveidojusies stabila tradīcija komponista vārdu latviešu valodā rakstīt Pēteris, respektīvi, izmantot latviskoto šī priekšvārda variantu Pēteris. Līdzīgi latviešu valodā ir Pēteris I, nevis Pjotrs I. Turklāt šāda rakstība – Pēteris Čaikovskis – ir minēta arī Latvijas Padomju enciklopēdijā, kur personvārdu atveide tika akceptēta, pamatojoties gan uz atveides noteikumiem, gan jau nostiprinātām tradīcijām.

Sources

Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 197. lpp.

Linguistic sectors

Priekšvārdi Īpašvārdi

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Question

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Answer

Pareizi ir: planšetu remonts.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 364. lpp.
Skaidrojošā vārdnīca Tēzaurs: planšete
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 617. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārda sastāvs Ģenitīvs

Language consultations: electronic database