Language consultations: electronic database

Šajos atvasinājumos lietots piedēklis -niek-, kas funkcionē derivatīvajos formantos [vārda daļās, ko izmanto vārddarināšanā] -nieks un -niece, piemēram, darbinieks, ērģelniece, rakstniece, talcinieks. „Mūsdienu valodā vērojamas divas tendences – derivatīvais formants tiek pievienots motivētājcelmam vai nu tiešā veidā, vai arī vārddarināšanas celma un formanta sadurā tiek lietots interfikss*.” (Vulāne 2013, 238)
Vārdnīcās atrodam atvasinājumus gan ar interfiksu, gan bez tā:
bruņnieks / bruņenieks / bruņinieks (literārā forma),
laivnieks / laivenieks / laivinieks (literārā forma),
rīdznieks / rīdzenieks / rīdzinieks (literārā forma).
Šāds interfiksa lietojums, iespējams, skaidrojams ar izrunas ērtumu un labskanību, tāpat tas varētu būt saistāms ar iepriekšējā patskaņa dabu. (Vulāne 1997, 289)
Atvasinājumi ar -enieks rakstu valodā sastopami jau kopš 16. gadsimta. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka šīs izskaņas variants bijis izplatīts tanīs Kurzemes un Vidzemes izloksnēs, uz kuru pamata veidojās rakstu valoda, kā arī to latviešu vidū, kuri dzīvoja Rīgā. Vēlāk, 18. gadsimtā, izskaņas -inieks lietojums paplašinās un nostiprinās 19. gadsimta tekstos. Mūsdienās atvasinājumi ar -enieks sastopami retumis: dažos apdzīvoto vietu iedzīvotāju nosaukumos (bikstenieki, nīcenieki), uzvārdos (Bruņenieks, Laivenieks), arī dažos personu nosaukumos (bitenieks). (Baltiņa 1984, 134–139; Frīdenberga 2016, 132–143) Darinājumi nostiprinājušies dažādās formās: gan ar interfiksu (bundzinieks, veiksminieks), gan bez tā (avīžnieks, domnieks).
Latviešu literārajā valodā lietojami paralēlvarianti: mājinieks un mājnieks. Atvasinājums mājenieks mūsdienās uzskatāms par apvidvārdu.

* Interfikss ir morfēma, kurai nav savas patstāvīgas derivatīvas vai formveidošanas nozīmes un kuru izmanto citu morfēmu savienošanai. Interfikss parasti novērš neērtas skaņu kopas morfēmu sadurā, piemēram, galv-(as)-seg-a, nak-(sn)-iņ-a, nam-(a)+māt-e, rau-(st)-ī-t.

Šīs augstākās izglītības mācību iestādes nosaukums ir vairākpakāpju nosaukums, jo akadēmija ir universitātes struktūrvienība. Šajā gadījumā ievērojami vairāki norādījumi.

1. Latvijas vai ārvalstu augstskolu triju un vairāku vārdu nosaukumos, ja tie sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, ar lielo sākumburtu rakstāms vienīgais vai pirmais vārds, kas seko ievadvārdam:
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte,
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija,
Rīgas Tehniskā universitāte.

2. Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu:
Ventspils Augstskola,
Lutera Akadēmija,
Viļņas Universitāte.
Konkrētais princips ievērots arī šīs augstākās izglītības iestādes iepriekšējā nosaukuma Liepājas Universitāte rakstībā.

3. Šobrīd uz iestādi attiecas struktūrvienību nosaukumu rakstības princips: vairākpakāpju nosaukumos ar lielo sākumburtu rakstāms katras struktūrvienības nosaukums, proti, ar lielo sākumburtu rakstāms tikai struktūrvienības nosaukuma ievadītājvārds:
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola,
Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža,
Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas jūras akadēmija.

Tātad nosaukums rakstāms šādi:
Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija (vai RTU Liepājas akadēmija).

Angļu valodas vārds motivator nozīmē ‘vadmotīvs’, ‘pamudinošais faktors’. Pēdējā laikā gan aizvien biežāk latviešu valodā lieto aizgūto vārdu motivators ar nozīmi ‘tas, kas motivē’, un ir radies jautājums, vai tas rakstāms ar garo vai īso patskani a. Lietvārdos, kuri darināti no 2. konjugācijas darbības vārdiem, ir izskaņa -ators:
administrēt – administrators, amortizēt – amortizators, kultivēt – kultivators, organizēt – organizators.
Tātad vārds rakstāms motivators.

Īpašības vārdi ar izskaņām -āls, -ārs latviešu valodā ir aizguvumi. Aizgūtie adjektīvi ar izskaņu -āls/-a latviešu valodā ir izplatīti. Tie latviešu valodā visbiežāk ienākuši no vācu valodas vai ar krievu valodas kā starpniekvalodas palīdzību laikā, kad šīs valodas bija dominējošās kontaktvalodas, un ar šādu izskaņu valodā ir nostiprinājušies. Īpašības vārdi, kas beidzas ar izskaņu -āls/-a, izsaka kādu pazīmi, atbilstību kādam priekšmetam, attieksmi pret to vai ar to saistītu pazīmi, piemēram, bronhiāls, dokumentāls, industriāls, sufiksāls, verbāls, spektrāls.

Arī īpašības vārdiem ar izskaņu -ārs ir līdzīga nozīme. Ja vārds tiek aizgūts no jauna, latviešu valodā var lietot arī īpašības vārdu ar šādu izskaņu. Konkrētajā gadījumā latviešu valodā jau tiek lietots un ir nostiprinājies vārds ar izskaņu -āls (pulmonālā hipertensija, vācu val. pulmonale Hypertonie, Kardiale und pulmonale Kachexie).

Šāds lietojums norādīts arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”: pulmonāls – ‘saistīts ar plaušām, tām raksturīgs’, piemēram, pulmonālās artērijas vārstuļi.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” viena no vārda formāts nozīmēm ir ‘veids, forma’. Vārdam forma ir vairākas nozīmes, taču starp tām ir arī ‘veids, tips’.

Pamatā vārds formāts izmantots, lai nosauktu konkrētu papīra lapas vai kartona izmēru, piemēram, A4 formāta papīra lapa, izvēlēts nepareizs papīra formāts, iestatīt papīra formātu.

Šobrīd par formātu sauc arī dokumenta elektronisko veidolu, piemēram, word (teksta dokumenta formāts), pdf (portatīvā dokumenta formāts).

„Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā” atrodami termini papīra formāts, mašīnlasāms formāts, līdztekus arī datorlasāma forma, rakstveida forma, mašīnlasāma forma.

Elektronisko dokumentu likumā, 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, 2005. gada 5. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” lietots termins papīra forma, tas atrodams arī Tieslietu ministrijas publicētajās „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijās”.

Ieteicams lietot vārdu formāts par lappuses, iespieddarba izmēru, kā arī elektroniski pieejamiem dokumentiem, kā .doc, .pdf, .jpg, .edoc u. c. Savukārt vārds forma attiecināms uz dokumenta veidu – elektronisko vai papīra formu, piemēram, grāmatvedības dokumentu papīra formas pārvēršana elektroniskā formā.