Language consultations: electronic database

Pareizi ir Jamasitas lēciens, nevis Jamasita lēciens.

Lēciens nosaukts par godu japāņu olimpiskajam čempionam Jasuhiro Jamasitam. Tā kā Jamasita ir ceturtās deklinācijas lietvārds, to loka pēc kopdzimtes lietvārdu locīšanas parauga, kur ģenitīvā ir galotne -as.

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādos vārdos saglabājams patskanis o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.
Tomēr noslēgts, atturīgs, uz sevi vērsts cilvēks ir introverts.

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot. 

Pareizi ir abi varianti: jāņabērni un jāņubērni. Dainās sastopamas arī vārdkopas Jāņa bērni, Jāņu bērni.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” skaidrots:
jāņabērni, arī jāņubērni – ‘līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus’, piemēram, sanācis liels pulks jāņabērnu; dzirdama jāņubērnu līgošana.

Arī dainās sastopami gan salikteņi jāņabērni, gan jāņubērni, gan vārdkopas Jāņu bērni; tāpat arī Jāņa māte un Jāņu māte u.tml. Sal.:
Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni;
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.