Language consultations: electronic database

Vārds otēt apzīmē kādas virsmas noklāšanu ar eļļu, krāsu u.tml., izmantojot otu:
otēt durvju aplodas ar pernicu;
uz lādes otēts kāzu gads;
plauktos sarindoti otēti šķīvji.
Mūsdienās vārds otēt lietots retāk, tomēr tas atrodams arī jaunākajās latviešu valodas vārdnīcās, piemēram, viensējuma „Latviešu valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, kā arī „Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

Nelokāmais divdabis ar -ot nosauc darbību, kas noris vienlaikus ar izteicējā nosaukto darbību, un tām abām ir viens darītājs. Tātad ar divdabi tiek nosaukta pavaddarbība. Nav vajadzības veidot teikumu, veidojot divdabja teicienu ar darītāju datīvā pie nelokāmā divdabja (piparkūkām cepoties) un pēc tam šo darītāju aizstājot ar norādāmo vietniekvārdu (tās): tā vietā labāk nosaukt darītāju nominatīvā (piparkūkas), divdabi un izteicēju:
Piparkūkām cepoties, tās smaržo visā mājā – Piparkūkas cepoties smaržo visā mājā;
Telefonam zvanot, tas vibrē – Telefons zvanot vibrē;
Vējam pūšot, tas kauc – Vējš pūšot kauc.

Ja tiek minēts ar divdabi izteiktās darbības darītājs, kas ir atšķirīgs no galvenās (personu formas) darbības veicēja, tas šādos divdabja teicienu paveidos nostājas datīvā un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas:
Lietum līstot, mēs skrējām mājās;
Mūzikai skanot, Jānis devās pāri zālei;
Kamīnam kuroties, ģimene savācās dzīvojamā istabā.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.

Saskaņā ar zviedru personvārdu atveides noteikumiem rakstnieces Astrid Lindgren personvārdi latviešu valodā būtu rakstāmi Astrida Lindgrēna.

Valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogā iespējams atrast pagājušā gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā latviešu valodā izdotas rakstnieces grāmatas, kur viņas vārds un uzvārds rakstīts  – Astrīda Lindgrēna.  Savukārt 80. gadu otrajā pusē jau parādās rakstījums Astrida Lindgrēne, kas lietots arī turpmāk.

Priekšvārda rakstījums Astrida precīzāk atbilst izrunai oriģinālvalodā, savukārt Astrīda uzskatāms par tradicionālu personvārda rakstījumu.
Uzvārda rakstījums Lindgrēne, visticamāk, ieteikts patskaņu harmonijas dēļ – galotne ir pieskaņojusies iepriekšējam patskanim -ē, līdzīgi kā gadījumos ar -e, piemēram, Getingene, nevis Getingena.

Neviens no variantiem nav aplams. Ja jāizvēlas, mēs iesakām palikt pie pēdējās desmitgadēs nostiprinātās versijas Astrida Lindgrēne.

Priedēklis vis- tādos vārdos kā vispasaules, Vislatvijas ir lieks, jo vispasaules izsaka to pašu, ko pasaules, Vislatvijas – to pašu, ko Latvijas. Atvasinājumi radušies krievu valodas ietekmē (sal. krievu всемирный, вселатвийский) un vairākās latviešu valodas vārdnīcās ir atrodami bez norādēm uz nozīmes ierobežojumiem, tomēr labā, koptā latviešu valodā šādi darinājumi nav vēlami.
Jāpiebilst, ka terminos sastopams vārds Viseiropas: Viseiropas metadati, Viseiropas zemes radio peidžeru sistēma utt.