Valodas konsultācijas

Kāpēc japāņu nosaukums O’Sensejs jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Question

Kāpēc japāņu nosaukums O’Sensejs jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Answer

O’Sensejs japāņu valodā ir goda nosaukums ar nozīmi ‘Godājamais Skolotājs’, arī ‘Lielais Skolotājs’.

O ir goda titulu norādoša morfēma, kas japāņu valodā tiek lietota, runājot par ļoti godājamu augstāku personu. Sensejs ir pieklājīgas uzrunas vārds tieši skolotājam (nevis vienkārši kungam vai kundzei); to lieto kopā ar uzvārdu.Tāds japāņiem, piemēram, ir O’ Sensejs Morihejs Uešiba – aikido pamatlicējs. Ar lielajiem sākumburtiem latviešu valodā rakstāmi pagodinājuma vārdi – Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Eminence, un japāņu goda nosaukums nav izņēmums.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Uzrunas Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Kas ir domicils?

Question

Kas ir domicils?

Answer

Domicils (lat. domicilium ‘dzīvesvieta’) – ‘pastāvīga dzīvesvieta’.

Vārda lietotājiem gan vajadzētu ievērot, ka latviešu valodā leksēma domicils tiek lietota reti, vairumam tā ir sveša un var radīt neizpratni. Ierastāka latviešu valodā ir vārdkopa pastāvīga dzīvesvieta.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 172. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Galotne Pirmā deklinācija Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kā izrunāt vārdu bebrs – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā izrunāt vārdu bebrs – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.

Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.

V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”

Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.

Sources

Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Galotne Pirmā deklinācija

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Question

Kā pareizi: planšešu remonts vai planšetu remonts?

Answer

Pareizi ir: planšetu remonts.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 364. lpp.
Skaidrojošā vārdnīca Tēzaurs: planšete
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 617. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārda sastāvs Ģenitīvs

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Question

Kā pareizi: šonedēļ Latvijā pa laikam līs vai šonedēļ Latvijā palaikam līs?

Answer

Pareizi: šonedēļ Latvijā palaikam līs.

Apstākļa vārdi, kuri sākas ar ar-, ik-, jeb-, ne-, pa-, rakstāmi kopā: arvien, ikreiz, ikdien, jebkad, jebkur, nekad, nekur, papilnam, papilnam.
Arī apstākļa vārds palaikam ar nozīmi ‘reizēm, brīžiem’ rakstāms vienā vārdā.

Savukārt vārdu savienojumi ik pa laikam, laiku pa laikam, ik dienu, ik reizi rakstāmi atsevišķi.
Piemēram:
pirmā stāva veikaliņam ik pa laikam mainījās īpašnieki;
mēs laiku pa laikam kļūdāmies;
cepeti liek krāsnī un palaikam aplaista.

Sources

Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 102.–103. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 179. lpp.
Smiltniece, G. Apstākļa vārds (adverbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 595.–618. lpp.

Language consultations: electronic database