Language consultations: electronic database

Savienojums uz doto brīdi ir nevēlams kalks, kura vietā latviešu valodā iederīgāki ir tādi apstākļa vārdi kā pašreiz, patlaban, šobrīd:
nevis uz doto brīdi ir iesniegti vairāki priekšlikumi, bet pašreiz ir iesniegti vairāki priekšlikumi;
nevis skolu uz doto brīdi apmeklē 100 skolēnu, bet skolu patlaban apmeklē 100 skolēnu.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).

Kā pareizi rakstāms adresāts: ārkārtējajam vai ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam?

Terminā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks lietots īpašības vārds ārkārtējais ar noteikto galotni -ais (kā labais, baltais). Īpašības vārdiem, kā arī lokāmajiem ciešamās kārtas pagātnes divdabjiem (-ts, -ta) ar noteikto galotni  datīvā (Kam?) un lokatīvā (Kur?) parasti ir paplašinātā galotne:

Jānis Baltais – Jānim Baltajam;
Baltais bulvāris – Baltajā bulvārī;
pilnvarotais vēstnieks – pilnvarotajam vēstniekam.
Īpašības vārdiem, kuri ir atvasināti ar piedēkli -ēj-, kā ārkārtējs, šorītējs, formu smagnējības vai nelabskaņas dēļ paplašinātās galotnes nemēdz lietot:
šorītējā avīze – šorītējai avīzei – šorītējā avīzē;
pēdējais vilciens – pēdējam vilcienam – pēdējā vilcienā;
vispārējie svētki – vispārējiem svētkiem – vispārējos svētkos.
 

Arī trīs un četru zilbju noteiktajiem adjektīviskajiem divdabjiem, ja tajos jau pēdējās zilbēs atrodas j, datīvā un lokatīvā parasti nelieto paplašinātās galotnes:
ievērojamā vieta – ievērojamai vietai – ievērojamā vietā;
cienījamais kungs – cienījamam kungam;
izglītojamie cilvēki – izglītojamiem cilvēkiem – izglītojamos cilvēkos.

Saskaņā ar zviedru personvārdu atveides noteikumiem rakstnieces Astrid Lindgren personvārdi latviešu valodā būtu rakstāmi Astrida Lindgrēna.

Valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogā iespējams atrast pagājušā gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā latviešu valodā izdotas rakstnieces grāmatas, kur viņas vārds un uzvārds rakstīts  – Astrīda Lindgrēna.  Savukārt 80. gadu otrajā pusē jau parādās rakstījums Astrida Lindgrēne, kas lietots arī turpmāk.

Priekšvārda rakstījums Astrida precīzāk atbilst izrunai oriģinālvalodā, savukārt Astrīda uzskatāms par tradicionālu personvārda rakstījumu.
Uzvārda rakstījums Lindgrēne, visticamāk, ieteikts patskaņu harmonijas dēļ – galotne ir pieskaņojusies iepriekšējam patskanim -ē, līdzīgi kā gadījumos ar -e, piemēram, Getingene, nevis Getingena.

Neviens no variantiem nav aplams. Ja jāizvēlas, mēs iesakām palikt pie pēdējās desmitgadēs nostiprinātās versijas Astrida Lindgrēne.