- Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 444. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 724. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 31. lpp.
- Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 541. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lirināt
Language consultations: electronic database
Questions
Kurš putns lirina?
Question
Kurš putns lirina?
Answer
Debesīs lirina cīrulis.
Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.
Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).
Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.
Sources
Linguistic sectors
Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?
Question
Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?
Answer
Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.
20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.
Sources
- Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.
Linguistic sectors
Kas ir testators?
Question
Kas ir testators?
Answer
Testators ir cilvēks, kas uzrakstījis, atstājis testamentu.
Pamatā ir latīņu vārds testari ar nozīmi ‘apliecināt’.
Vārda testators vietā mēdz lietot arī vārdkopu mantojuma atstājējs.
Pamatā ir latīņu vārds testari ar nozīmi ‘apliecināt’.
Vārda testators vietā mēdz lietot arī vārdkopu mantojuma atstājējs.
Sources
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1092. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 513. lpp.
- Nacionālais terminoloģijas portāls: testators
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: testators
- Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 16. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2021, 190. lpp.
Linguistic sectors
Izvirza par kandidātu vai izvirza kā kandidātu?
Question
Izvirza par kandidātu vai izvirza kā kandidātu?
Answer
Pareizi ir izvirza par kandidātu, nevis kā kandidātu.
Piemēram, runājot par skolotāja profesiju, saka: strādā kā skolotājs. Tas ir salīdzinājums, ka cilvēks strādā ar tādiem paņēmieniem un metodēm, kas raksturīgi skolotājam, kaut gan cilvēks varbūt ir pārdevējs (citas profesijas pārstāvis).
Piemēram, runājot par skolotāja profesiju, saka: strādā kā skolotājs. Tas ir salīdzinājums, ka cilvēks strādā ar tādiem paņēmieniem un metodēm, kas raksturīgi skolotājam, kaut gan cilvēks varbūt ir pārdevējs (citas profesijas pārstāvis).
Linguistic sectors
Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?
Question
Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?
Answer
Pareizi ir: Lūdzu, sazinieties ar mums!
Ainas Blinkenas monogrāfijā „Latviešu interpunkcija” teikts, ka „.. atkarā no jēdzieniskā un intonatīvā izcēluma pieturzīme šādos gadījumos var būt fakultatīva”, tomēr ir ieteicams šķirt divus lietojumus.
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārda pavēles izteiksmi, tad tas ir atdalāms ar komatiem no pārējā teikuma:
Lūdzu, aizveriet durvis!
Atnāc, lūdzu, ciemos!
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārdu nenoteiksmē, tad tas nav atdalāms ar komatu no pārējā teikuma:
Lūdzu sazināties ar mums!
Lūdzu aizvērt durvis!
Ainas Blinkenas monogrāfijā „Latviešu interpunkcija” teikts, ka „.. atkarā no jēdzieniskā un intonatīvā izcēluma pieturzīme šādos gadījumos var būt fakultatīva”, tomēr ir ieteicams šķirt divus lietojumus.
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārda pavēles izteiksmi, tad tas ir atdalāms ar komatiem no pārējā teikuma:
Lūdzu, aizveriet durvis!
Atnāc, lūdzu, ciemos!
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārdu nenoteiksmē, tad tas nav atdalāms ar komatu no pārējā teikuma:
Lūdzu sazināties ar mums!
Lūdzu aizvērt durvis!
Sources
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 343.–344. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 191. lpp.
Linguistic sectors