Valodas konsultācijas

Jēlas vai Jeila Universitāte (ASV)?

Question

Jēlas vai Jeila Universitāte (ASV)?

Answer

Pareizi ir Jeila Universitāte.

Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeils (Elihu Yale), kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, Yale faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar Hārvardu ir tāpat, tāpēc, pamatojoties uz šo analoģiju, par visprecīzāko atzīstams universitātes nosaukums Jeila Universitāte.

Linguistic sectors

Divskaņi Uzvārdi Īpašvārdi Vīriešu dzimte Vārdu saskaņošana

Kā pareizi: līdz gada beigām ir mazāk kā nedēļa vai līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa?

Question

Kā pareizi: līdz gada beigām ir mazāk kā nedēļa vai līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa?

Answer

Pareizi ir: līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa.

Salīdzinājuma partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir, vai lietots kāds cits darbības vārds apgalvojuma formā), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa; mēs dzīvojam labāk nekā viņi.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (lietots vārds nav, kāds cits darbības vārds nolieguma formā vai nolieguma partikula ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa; mēs nedzīvojam labāk kā viņi; mēs dzīvojam ne labāk kā viņi.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 677. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 189. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 61. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: nekā

Linguistic sectors

Stils un literārā norma Partikulas

Kas ir kasko, un vai tas ir saīsinājums?

Question

Kas ir kasko, un vai tas ir saīsinājums?

Answer

Kasko ir kravu transportlīdzekļu apdrošināšana – ‘visu veidu kravu pārvadājumu transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu, automobiļu, dzelzceļa u. c.) apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem’. Tā kā skaidrojums dots bez jebkādas norādes par iespējamu saīsinājumu un tā skaidrojumu, vārds kasko nav uzskatāms par saīsinājumu.

Savukārt vācu valodā termina Kaskoversicherung daļa kasko ir aizgūta no spāņu valodas, kurā casco nozīmē ‘galvaskauss; ķivere; kuģa korpuss’. Tā, sākotnēji domājot tikai par paša automobiļa korpusa apdrošināšanu, vārds ienācis Eiropas valodās (un aizgūts arī latviešu valodā) jau ar paplašinātu nozīmi, kas skaidrota vārdnīcā.

Sources

Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 248. lpp.

Linguistic sectors

Nelokāmi vārdi Termini Vārda skaidrojums

Desmitām vai desmitiem reižu?

Question

Desmitām vai desmitiem reižu?

Answer

Pareizi ir desmitiem reižu.

Vārdi desmits, simts, miljons, miljards lokāmi kā pirmās deklinācijas vārdi. „Tikai vīriešu dzimtē ir numerāļi desmits, simts, tūkstotis, miljons, kas dzimti, kā tas raksturīgs substantīviem, nemaina saistījumā ar sieviešu dzimtes substantīviem, piemēram, desmitam grāmatu, simtam meiteņu, tūkstošiem lappušu, miljons reižu.” Tātad minētie skaitļa vārdi lokāmi un lietojami kā vīriešu dzimtes vārdi: desmitiem reižu, simtiem balsu (ne desmitām reižu, simtām balsu).

Sources

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 68. lpp.

Linguistic sectors

Galotne Vīriešu dzimte Datīvs Vārdu saskaņošana

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Question

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Answer

Teikumā datums liekams komatos: Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00.

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 289.–290. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 203.–204. lpp.
Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 814.–815. lpp.

Linguistic sectors

Savrupinājumi Apstāklis

Language consultations: electronic database