Valodas konsultācijas

Savulaik ļoti izplatīti latviešu valodā bija defissavienojumi. Vai mūsdienās šāda prakse būtu atbalstāma?

Question

Savulaik ļoti izplatīti latviešu valodā bija defissavienojumi. Vai mūsdienās šāda prakse būtu atbalstāma?

Answer

Vārdu savienojumus, kas citās valodās tiek rakstīti ar defisi, latviešu valodā parasti raksta vai nu savienojumā ar saikli, piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts →pieņemšanas un nodošanas akts, vai darinot salikteni, piemēram, direktors-rīkotājs → rīkotājdirektors.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 119.–120. lpp.

Linguistic sectors

Salikteņi Sakārtojuma saikļi Vārdu saskaņošana

Institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis – vai šeit liekams kāds komats?

Question

Institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis – vai šeit liekams kāds komats?

Answer

Nē, komats starp šiem pielikumiem nav liekams.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 374. lpp.
Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 55. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 28. lpp.

Linguistic sectors

Vienlīdzīgi teikuma locekļi Komats

Kā izrunāt obligātās civiltiesiskās aprošināšanas saīsinājumu OCTA – octa vai okta?

Question

Kā izrunāt obligātās civiltiesiskās aprošināšanas saīsinājumu OCTA – octa vai okta?

Answer

Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas saīsinājums OCTA izrunājams octa (ne okta).

Sources

VVC LVEK 13.02.2013. sēdes protokola Nr. 25 2. §.

Linguistic sectors

Saīsinājumu izruna Saīsinājumi un abreviatūras Saīsinājuma un abreviatūras skaidrojums

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Question

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Answer

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

Sources

Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Linguistic sectors

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Kā cēlies vārds patriots?

Question

Kā cēlies vārds patriots?

Answer

Vārds patriots cēlies no grieķu patriōtēs ar nozīmi ‘līdzpilsonis, tautietis’, kā pamatā vārds patrios – ‘ar tēvu saistīts’.

Par patriotu sauc cilvēku, kas ‘mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni, ir gatavs pašaizliedzīgi darboties to labā’. Pārnestā nozīmē par patriotu dēvē cilvēku, kas dedzīgi darbojas kaut kā labā.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 602. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: patriots

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Vārda etimoloģija Sugasvārdi

Language consultations: electronic database