Language consultations: electronic database

Kas ir melanža?

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.

Piedņestra vai Pārdņestra?

Latviešu valodā ieteicams lietot nosaukumu Pārdņestra.
 

2012. gadā Valsts valodas centra ekspertu komisija lēmusi, ka līdz tam lietotais nosaukums Piedņestra nebūtu maināms, tomēr, ja nepieciešams, ieteicamais variants ir Pārdņestra, kas atbilst nosaukumam oriģinālvalodā Transnistria.
Gan valodas prakse, gan pēcākie notikumi Ukrainā stiprinājuši vārda Pārdņestra lietojumu latviešu valodas praksē, un tas arī šobrīd ir ieteicamais variants.

• VVC LVEK 21.03.2012. sēdes protokola Nr. 18 3. §.

Savulaik ļoti izplatīti latviešu valodā bija defissavienojumi. Vai mūsdienās šāda prakse būtu atbalstāma?

Vārdu savienojumus, kas citās valodās tiek rakstīti ar defisi, latviešu valodā parasti raksta vai nu savienojumā ar saikli, piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts →pieņemšanas un nodošanas akts, vai darinot salikteni, piemēram, direktors-rīkotājs → rīkotājdirektors.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 119.–120. lpp.

Ārsts ginekologs vai ārsts-ginekologs?

Pareizi ir bez defises – ārsts ginekologs, taču ieteicams lietojums tikai ginekologs.
A. Blinkena norāda: „Atributīvu lietvārdu var pievienot aiz raksturojamā lietvārda bez defises kā nesavrupinātu apozicionālu raksturotāju, kas saskaņots skaitlī, dzimtē un locījumā ar raksturojamo vārdu. [..] īpaši dažādu specialitāšu, profesiju, mašīnu, aparātu, ierīču nosaukumos, kuros pirmais vārds nosauc pamatjēdzienu, otrs – kādu raksturotājjēdzienu, piemēram, inženieris mehāniķis, ekonomists plānotājs.”
Minot ārsta specialitāti, defise nav vajadzīga. Tā kā ginekologs nepārprotami jau ir ārsts, raksturojamais vārds ārsts būtībā nav nepieciešams.

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 410. lpp.

Hits vai hīts?

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca