Language consultations: electronic database

Zīmei ir ieteikti vairāki latviskie varianti: atsauces tags, atsauces birka, atsauce un tēmturis. Tautā šo zīmi sauc par haštagu.

LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka ITTEA iesaka šādus jēdziena hashtag atbilsmes variantus: atsauces tags, atsauces birka, atsauce. Praksē plaši tiek lietots arī tēmturis, šis variants iekļauts arī Eiropas institūciju terminoloģijas datubāzē IATE. Lai gan sākotnēji daudziem lietotājiem pret tēmturi bija liela nepatika, tā lietojums praktiskajā saziņā, t. sk. plašsaziņas līdzekļos, tikai paplašinās, tātad arī – nostiprinās.

No latviešu valodas viedokļa pret vārdu ilgtspējīgs iebildumu nav.

Līdzskaņu skaits nav izšķirošs kāda vārda lietojumā. Pieci līdzskaņi ir arī vārdiem pirksts, zvirgzds u. c.
Agrāk izdotajās vārdnīcās vārda ilgtspējīgs nav, taču pašlaik tas ir skaidrots „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: ilgtspējīgs – ‘tāds, kas spēj sev radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai’. Vārds ir jauns un nav tipisks, taču šāds vārddarināšanas modelis pēdējos gadu desmitos latviešu valodā tiek izmantots (līdzīgi ir darināti konkurētspējīgs, dzīvotspējīgs), īpaši terminradē.
Tā kā šie vārdi vairāk sastopami terminoloģijā, ikdienā valodas lietotājam tie šķiet neierasti. Taču, ja vien ir vajadzība, šādi jaundarinājumi iedzīvojas.
Ieteiktie vārdi mūžīgs un mūžīgi mūžos ir ar poētisku konotāciju, tāpēc lietišķajā stilā, kas ir raksturīgs oficiāliem dokumentiem, tie diez vai būs stilistiski iederīgi.

Priekšmeti ir salīdzināmi.

Gan salīdzinošs, gan salīdzināms ir divdabji.
Divdabis ar -ošs, -oša – darāmās kārtas tagadnes divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. Stāvoklis izpaužas kā verbāla pazīme runas laikā, tagadnē, piem., lūstošs zars, plūstoša balss, jautājošs skatiens, dilstošs mēness – tāds, kas patlaban lūst, plūst, jautā, dilst.
[..] Mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi šo divdabju formu veidošanā transitivitātes [pārejošu un nepārejošu darbības vārdu sakarā] dēļ vairs nepastāv, tomēr ir ieteikumi tos pārāk bieži nelietot, jo divdabju izskaņā -ošs,-oša ir līdzskanis š, kas bojā valodas labskaņu.
Divdabji ar -ams, -ama, -āms, -āma – ciešamās kārtas tagadnes divdabji nosauc darbību vai stāvokli kā pazīmi, kas ir patstāvīga, būtiska. Piemēri: izīrējama istaba, ēdama sēne – tāds, kam piemīt pazīme – izīrēt, ēst. Kā ciešamās kārtas divdabjus tos biežāk lieto pasīva nozīmē, piem., kopjams slimnieks, auklējams bērns, lasāmā grāmata.

Par vārdu salīdzināms jaunākajā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” – atrodama šāda informācija (līdzīgi vārds skaidrots arī iepriekš izdotajā „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”) :
salīdzināms -ais, salīdzināma -ā, divd. īp. nozīmē; salīdzināmi apst. Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām. Salīdzināmais spektrs. Salīdzināmie paraugi. Salīdzināmā metode. Baltu valodu salīdzināmā pētīšana. Salīdzināmā filoloģija. Salīdzināmā pakāpe val. – gramatiska kategorija, kas atspoguļo īpašības salīdzinājumu, gradāciju.

Apvidvārdi plītenis un vīsla ir vārda lietus sinonīmi.

Par plīteni sauc spēcīgu lietusgāzi, savukārt vīsla ir smalks lietus.
Lietum latviešu valodā ir vēl daudz citu sinonīmu, piemēram, aumaļu lietus, bāriņu asaras, birda, debesu rasa, gāzeņa lietus, lietus, patekas, rasa, sēņu lietus, sijātājs, smalkana, smalklietiņš, smidzinātājs, smīgala, smigucis, smīla, stāvais lietus, švīku lietus.