Language consultations: electronic database

Nederlandiešu, holandiešu vai nīderlandiešu valoda?    

 

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: nīderlandieši.
• Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā

Kafijas bārmenis vai barista?

• VVC LVEK 09.03.2016. sēdes protokola Nr. 49 6. §, lēmums Nr. 1-16/6.

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.

Mazgātava vai mazgātuve?

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
• Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.

Kā dēvējami Brocēnu iedzīvotāji?

Brocēnu iedzīvotāji ir brocenieki.

Jautājumu par Brocēnu pilsētas un tās iedzīvotāju nosaukumu 2019. gada 6. februāra sēdē izskatīja VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija un secināja, ka vēsturiski pareizāks rakstījums ar īsu -e- šā vietvārda izskaņā: Broceni.
Šāds rakstījums fiksēts Jura Plāķa Kurzemes vietvārdu krājumā, Vallijas Dambes darbā „Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi”, kā arī O. Buša un L. Balodes darbā „No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca”.
Tādēļ šīs pilsētas iedzīvotāju nosaukums attiecīgi atvasināms kā brocenieki, nevis brocēnieki.

• Dambe, V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Rīga : Zinātne, 1990, 28. lpp.
• Balode, L., Bušs, O. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 73.–75. lpp.