Valodas konsultācijas

Šlepe, trēns vai velce?

Question

Šlepe, trēns vai velce?

Answer

Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.

Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns. Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Ģermānismi Sarunvaloda

Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?

Question

Kā pareizi: atslēgas vārdu saraksts vai atslēgvārdu saraksts?

Answer

Abi varianti ir pareizi.

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.

Sources

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 103. lpp.
Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: atslēgvārds
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: atslēgvārds

Linguistic sectors

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Vārda skaidrojums Sugasvārdi Salikteņi

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Question

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Answer

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 229. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Vārdu darināšana ar piedēkli Daudzskaitlis Vienskaitlis Ģenitīvs Attieksmes īpašības vārdi Daudzskaitlis Vienskaitlis Ģenitīvs Ģenitīvs

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Question

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Answer

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Piektā deklinācija Ģenitīvs Vārdu saskaņošana

Vai sienam Jāņusieru vai jāņusieru?

Question

Vai sienam Jāņusieru vai jāņusieru?

Answer

Mēs sienam jāņusieru.

Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.

Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.

Sources

Latviešu valodas vārdnīcu serveris: čedars
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: jāņusiers

Linguistic sectors

Mazie sākumburti

Language consultations: electronic database