Language consultations: electronic database

Annai Mazajai un Jānim Sausajam
Zaļajā ielā 1

Uzvārdus un ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais (vīriešu dzimtē) vai -ā (sieviešu dzimtē), loka pēc noteikto īpašības vārdu locīšanas parauga. Sūtījumiem Latvijā uz aploksnes adresāts rakstāms datīvā (KAM?) un adrese – lokatīvā (KUR?)*. Salīdzināsim:
Lielā talka – Lielajai talkai, mazā meitene – mazajai meitenei, Anna Mazā – Annai Mazajai;
jaunais pāris – jaunajam pārim, sausais zars – sausajam zaram, Jānis Sausais – Jānim Sausajam;
Latvijas Nacionālā bibliotēka – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, zaļā pļava – zaļajā pļavā, Zaļā iela – Zaļajā ielā.

*Saskaņā ar Latvijas Pasta tīmekļvietnē atrodamajiem paraugiem adresi var rakstīt arī nominatīvā (KAS?). No latviešu valodas viedokļa ieteicams ir lokatīvs (KUR?).

Pareizas ir formas astoņsimt latu, astoņsimt lati un astoņi simti latu.

Ar nelokāmu skaitļa vārdu (piemēram, desmit, simt) var lietot gan nominatīvu, gan ģenitīvu – astoņsimt latu un astoņsimt lati. Savukārt ar lokāmo skaitļa vārdu (piemēram, desmits, simts) parasti lieto ģenitīvu – astoņi simti latu.

Latviešu literārās valodas tradicionālā norma nosaka adverbiālā ģenitīva lietojumu ar darbības vārdu nebūt, trūkt, netrūkt, vajadzēt, pietikt, nepietikt personu formām. Mūsdienu literārajā valodā šī norma parasti tiek ievērota saistījumā ar darbības vārdiem nebūt, trūkt, netrūkt, pietikt, nepietikt:
zirgam nav naudas;
mums trūkst draugu;
viņiem pietiek izklaižu.
Savukārt ar darbības vārdiem vajadzēt, nevajadzēt mūsdienu valodā ģenitīvu bieži ir aizstājis akuzatīvs. No valodas normas viedokļa ar šiem darbības vārdiem iespējams lietot gan ģenitīvu, gan akuzatīvu:
man vajag naudas un man vajag naudu;
Kārlim nevajag naža un Kārlim nevajag nazi.

Ezers ir dabiskā ūdenstilpe.

Ūdenstilpe – dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piem., jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
Tilpne – veidojums, konstrukcija (piem., telpā, ierīcē, iekārtā) kā uzkrāšanai, pārvadāšanai, glabāšanai.

Abas izteiksmes ir pareizas.

Gan vārdu savienojums ierakstīt zemesgrāmatā, gan svešvārds koroborēt ir lietojams, apzīmējot šo procesu. Koroborēt (latīņu corrōborāre ‘nostiprināt’) – ‘ierakstīt zemesgrāmatā’.