- VVC LVEK 12.03.2014. sēdes protokola Nr. 33 2. §.
- Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 20. lpp.
Language consultations: electronic database
Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.
Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis. Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.
Dokumentus vizē.
Vārda vizēt nozīmes – 1. ‘ierakstīt vīzu (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, ierēdnis vizē pasi. Vizē pasi vēstniecībā; 2. ‘uzrakstīt vīzu; iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, zāļu (aptiekā) ir maz, un recepti nepieciešams vizēt aptieku pārvaldē. Variants vīzēt ar nozīmi ‘piešķirt vīzu’ ir atrodams ārpus Latvijas izdotajās vārdnīcās, taču Latvijā izdotajās vārdnīcās vārda vīzēt nav.
- Latviešu valodas vārdnīca: vārdu pareizrakstība, vārdu izruna, vārdu formas, vārdu nozīme. Sast. V. Bērziņa-Baltiņa, J. Bičolis. ASV : Amerikas Latviešu apvienība, 1993, 865. lpp.
Latvijas valsts ģerbonis;
dzimtas ģerbonis;
Liepājas pilsētas ģerbonis.
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 258. lpp.
- Likums „Par Latvijas valsts ģerboni”
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ģerbonis
Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca
- Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 364. lpp.
