Language consultations: electronic database

Frāze direktors uzteica darbu saprotama divējādi, jo vārdam uzteikt ir divas atšķirīgas nozīmes.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam uzteikt norādītas divas atšķirīgas nozīmes.
Uzteikt – 1. ‘oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu – par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm’; 2. ‘uzslavēt’.
Šādas nozīmes ir arī jaunākajā vārdnīcā  – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi, un tā ir valodas bagātība. Ja māc bažas, ka no konteksta nav saprotama autora iecerētā vārda leksiskā nozīme, no šā vārda lietojuma vajadzētu izvairīties un aizstāt to ar citu vārdu, proti, frāzi veidot nepārprotamu, piemēram, direktors slavēja darbu vai direktors atlaida no darba. Izteiksmes skaidrība un nepārprotamība gan attiecas uz jebkura vārda lietojumu.

Latviešu valodā var lietot abus vārdus – gan ardievas, gan ardievu, taču tie ir atšķirīgu vārdšķiru vārdi.

Izsauksmes vārdu ardievu [ar·dievu] lieto kā pieklājības teicienu atsveicinoties, piemēram, Ardievu, Spīdola [..] (Rainis), vai saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.), piemēram, Tiklīdz būs vajadzīgs izšķirošs vārds, tad ardievu labie solījumi.
Savukārt lietvārds daudzskaitlinieks ardievas tiek lietots kā sveiciens šķiroties, atvadoties, piemēram, māt ardievas, teikt ardievas aizbraucējiem.
Tātad: Ardievu, papīr! vai [Saku] ardievas papīram.

Valodas praksē nostiprinājies princips, ka loka tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut gan būtu pieļaujams arī locīt visus vietvārda patstāvīgos vārdus. Tātad – Riva del Gardā.

Atbildi sniedzis toreizējais Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. Ojārs Bušs: „Īpašu noteikumu (un arī konsekvences) šajos gadījumos nav. Uz vairākkomponentu vietvārdu atveidojumiem no dažādām valodām var vispārināt principu, kas vairumā gadījumu jau praksē darbojas: gramatiski locīt tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut arī tur būtu rakstības pauze (Novaja Zemļa – uz Novaja Zemļu, Valle de Aosta – Valle de Aostā). Tomēr praksē ir bijis vismaz viens izņēmums, kad 1956. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietas Kortīna d’Ampeco nosaukumam palaikam tiek locīts pirmais komponents (iespējams, to veicinājusi otrā komponenta nelokāmība). Tādējādi būtu iespējams gan lokāms, gan nelokāms variants.”

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var  izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.