Language consultations: electronic database

Kā pareizi: šajā, šai vai šinī mājā ir lielas istabas?

Latviešu literārajā valodā vietniekvārdam šī lokatīvā ir paralēlformas šajā, šai un šinī. Visas formas ir pareizas.
 

Locījums	Vīriešu dzimte		Sieviešu dzimte
N	šis	tas	šī	tā
Ģ	šā, šī	tā	šās, šīs	tās
D	šim	tam	šai	tai
A	šo	to	šo	to
I	(ar) šo	(ar) to	(ar) šo	(ar) to
L	šajā, šai, šinī	tajā, tai, tanī	šajā, šai, šinī	tajā, tai, tanī

Locījums	Vīriešu dzimte		Sieviešu dzimte
N	šie	tie	šīs, šās	tās
Ģ	šo	to	šo	to
D	šiem	tiem	šīm, šām	tām
A	šos	tos	šīs, šās	tās
I	(ar) šiem	(ar) tiem	(ar) šīm, šām	(ar) tām
L	šajos, šais, šinīs*	tajos, tais, tanīs**	šajā, šais, šinīs	tajās, tais, tanīs

• Nītiņa, D. Vietniekvārds (pronomens). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 434. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 125. lpp.
• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 62. lpp.
• Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 71. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 82. lpp.

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.

Kāds ir maģistra un bakalaura saīsinājums?

Maģistra saīsinājums ir Mg., savukārt bakalaura saīsinājums ir Bc.

Saīsinājumi apstiprināti pēc līdzības ar doktora grāda apzīmēšanai lietojamo saīsinājumu Dr.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 9. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2004, 30. lpp.

1.a klase vai 1.A klase?

Pareizi ir 1.a klase.

Valentīna Skujiņa norāda, ka „[p]unktu (apakšpunktu), paragrāfu, pozīciju u. tml. apzīmējumos, kur izmantoti cipari un burti, punktu liek aiz cipara”, piemēram, 1.a§, 2.b attēls.
Atbilstoši lietišķo rakstu tradīcijām, nosaucot klasi, tiek izmantoti mazie alfabēta burti, piemēram, 1.^a klase vai 1.a klase.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 113. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 85. lpp.

Dubultuzvārdos un daudzkomponentu uzvārdos jālieto defise vai domuzīme?

Dubultuzvārdā abas uzvārda daļas savienojamas ar defisi, piemēram, Bergs-Bergmanis, Birznieks-Upītis, Vīķe-Freiberga. Defise lietojama arī daudzkomponentu uzvārdos, piemēram, Pereira-Gonsalesa-Santuša-Pintu.