Valodas konsultācijas

Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?

Question

Vai datuma un iniciāļu pierakstā ir jālieto saistītā atstarpe?

Answer

Pēc datuma un iniciāļa norādes lietojama saistītā atstarpe – pretēji tiesību aktu praksei, kur šajā pozīcijā atstarpi nelieto.

Sources

VVC LVEK 10.09.2014. sēdes protokola Nr. 36 5. §.

Linguistic sectors

Saistītā atstarpe

Nederlandiešu, holandiešu vai nīderlandiešu valoda?

Question

Nederlandiešu, holandiešu vai nīderlandiešu valoda?

Answer

Pareizi ir holandiešu valoda, nevis nīderlandiešu vai nederlandiešu valoda.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” norādīts – nīderlandiešu jeb holandiešu valoda.
Savukārt, lai sekmētu konsekventu un pareizu nosaukumu lietojumu, 2006. gada 29. maija sēdē valodu un valodu grupu nosaukumus latviešu valodā izvērtēja un pieņēma Latviešu valodas ekspertu komisija, kas norādījusi: holandiešu valoda (nevis nederlandiešu vai nīderlandiešu).
Holandiešu valoda ir arī iekļauta VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas izveidotajā pasaules valodu un valodu grupu nosaukumu sarakstā.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: nīderlandieši.
Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Valodu nosaukumi Sugasvārdi Aizguvumi Vārdu saskaņošana

Dubultuzvārdos un daudzkomponentu uzvārdos jālieto defise vai domuzīme?

Question

Dubultuzvārdos un daudzkomponentu uzvārdos jālieto defise vai domuzīme?

Answer

Dubultuzvārdā abas uzvārda daļas savienojamas ar defisi, piemēram, Bergs-Bergmanis, Birznieks-Upītis, Vīķe-Freiberga. Defise lietojama arī daudzkomponentu uzvārdos, piemēram, Pereira-Gonsalesa-Santuša-Pintu.

Linguistic sectors

Dubultuzvārdi Daudzkomponentu uzvārdi Dubultuzvārdi Daudzkomponentu uzvārdi

Mazgātava vai mazgātuve?

Question

Mazgātava vai mazgātuve?

Answer

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

Sources

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.

Linguistic sectors

Galotne Vārdu darināšana ar piedēkli Ceturtā deklinācija Nenoteiksme Otrā konjugācija Trešā konjugācija

Kāds ir maģistra un bakalaura saīsinājums?

Question

Kāds ir maģistra un bakalaura saīsinājums?

Answer

Maģistra saīsinājums ir Mg., savukārt bakalaura saīsinājums ir Bc.

Saīsinājumi apstiprināti pēc līdzības ar doktora grāda apzīmēšanai lietojamo saīsinājumu Dr.

Sources

Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 9. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2004, 30. lpp.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Saīsinājumi

Language consultations: electronic database