Valodas konsultācijas

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Question

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Answer

Atbilstoši pašreizējiem ieteikumiem saīsinājumu lietošanā šos vārdus nesaīsina.

Ilgu laiku bija ierasti saīsinājumi: kungs – kgs (dat. kgm), kundze – kdze (dat. kdzei); arī k-gs, k-dze.

Saskaņā ar VVC LVEK ieteikumiem šos vārdus nevajadzētu saīsināt.

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Sugasvārdi

Koordināta vai koordināte?

Question

Koordināta vai koordināte?

Answer

Termina funkcijā lietojams vārds koordināta (ceturtās deklinācijas lietvārds).

Valodas praksē tiek lietots arī vārds koordināte (piektās deklinācijas lietvārds), jo vārdu koordināta un koordināte pamatnozīme sakrīt, taču vārda koordināte daudzskaitļa formai koordinātes sarunvalodā ir papildu nozīmes nianse ‘dati, ziņas (piemēram, adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.)’.
Bieži vārds lietots daudzskaiļa ģenitīva formā, kur piederību pie deklinācijas rāda līdzskaņu mija:
koordinātu ass (retāk arī koordināšu ass);
Dekarta koordinātu sistēma (arī koordināšu sistēma).
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” atrodamas abas formas – koordināta, koordināte –, savukārt dažādos „Svešvārdu vārdnīcas” izdevumos fiksēta tikai daudzskaitļa forma koordinātas.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 425. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 393. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 360. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 383. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 397. lpp.
VVC LVEK 20.04.2011. sēdes protokola Nr. 10 2.1. §.

Linguistic sectors

Svešvārdi Galotne Ceturtā deklinācija Piektā deklinācija Termini Sarunvaloda

Vai liek komatu, ja divdabja teiciens seko ievadītājvārdiem t. sk. (piemēram, t. sk., izmantojot internetu)?

Question

Vai liek komatu, ja divdabja teiciens seko ievadītājvārdiem t. sk. (piemēram, t. sk., izmantojot internetu)?

Answer

Šādā konstrukcijā divdabja teiciens atdalāms ar komatu.

„Ja divdabja teiciens pievienots aiz paskaidrojamā iesprauduma ievadītājvārdiem īpaši, sevišķi vai tml., divdabja teiciens no šī ievadītājvārda atdalāms ar komatu. Piemēram, [..] it īpaši, ceļot lauku ražību; Jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sevišķi, ejot pa trauslo pavasara ledu.”
Līdzīgi arī piemērā t. sk., izmantojot internetu, divdabja konstrukcija atdalāma ar komatiem.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 301. lpp.

Linguistic sectors

Iestarpināti vārdu savienojumi Divdabja teiciens Iespraudumi Divbdabja teiciens

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Question

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Answer

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 388. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 255. lpp.

Linguistic sectors

Attieksmes īpašības vārdi Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu vai pastāvīgu dzīvi?

Question

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu vai pastāvīgu dzīvi?

Answer

Pēc izlaiduma daudzi jaunieši sāks patstāvīgu dzīvi.

Vārds patstāvīgs nozīmē ‘tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem’:
skolēni mācās domāt patstāvīgi, nevis nekritiski pieņemt citu viedokli;
jaunais puisis nu vairs nebija tikai mākslas students, bet gan kļuvis par patstāvīgu mākslinieku;
sākumā darbiniekam ir daudz neskaidrību, tāpēc bieži tiek lūgta palīdzība kolēģiem, taču drīz vien viņš spēj strādāt patstāvīgi.
Vārds pastāvīgs nozīmē ‘nepārtraukts, nemainīgs, regulārs’:
jau nedēļu pirms uzstāšanās mani pārņem pastāvīgs uztraukums, kas moka kā dienā, tā naktī;
kafejnīcā sastopami vairāki pastāvīgie apmeklētāji, piemēram, Anna šurp ik nedēļas nāk jau desmit gadu;
Jānis pastāvīgi strādā, reti redzams mājās, arī tad mūždien iegrimis dokumentos.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: patstāvīgs

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņi Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database