Valodas konsultācijas

Kas ir ampersands?

Question

Kas ir ampersands?

Answer

Ampersands ir zīme &, kuru lieto ar nozīmi ‘un’.

Rakstot latīņu valodā vārdu et ar nozīmi ‘un’, ar laiku no burtiem e un t tika izveidota viena zīme (ligatūra) &.
Ligatūra & bija iekļauta angļu valodas alfabētā kā 27. burts vēl 19. gadsimtā. Alfabēts tika skaitīts šādi: X, Y, Z and per se and. Per se latīņu valodā nozīmē ‘pats par sevi’; ‘tīrā veidā’, tātad tiešā tulkojumā – ‘un pats par sevi un’. No vārdiem and per se and radās vārds ampersands.

Sources

Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ampersands
Svešvārdu vārdnīca. Red. D. Guļevska. Rīga : Norden AB, 2003, 43. lpp.
What Character Was Removed From The Alphabet?
Online Etymology Dictionary: ampersand
Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 87. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Sugasvārdi Pieturzīmes

Kā pareizi likt komatus, ja vārds vēlams lietots kā iespraudums, piemēram, nopērc rozes, vēlams, sarkanas?

Question

Kā pareizi likt komatus, ja vārds vēlams lietots kā iespraudums, piemēram, nopērc rozes, vēlams, sarkanas?

Answer

Vārds vēlams atdalāms no abām pusēm ar komatiem.

A. Blinkena norāda: „Ar komatiem atdala iespraudumus, kas izteikti ar darbības vārdu divdabja formā, piemēram, cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms, kā arī šo vārdu savienojumus ar apstākļa vārdiem kā, cik vai citiem vārdiem.”
Tā kā vārds vēlams ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis un pauž runātāja attieksmi, tas atdalāms ar komatiem.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 254. lpp.

Linguistic sectors

Tagadnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Iestarpinātas darbības vārdu formas Iespraudumi

No kā cēlies personvārds Austris?

Question

No kā cēlies personvārds Austris?

Answer

Tā pamatā ir sievietes priekšvārds Austra, kas cēlies no sugasvārda austra ar nozīmi 'ausma'.

Vārds ausma nozīmē 'pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot)'. Uzskata, ka ausma ir Raiņa darināts jaunvārds.
Sinonīmam austra piemīt poētiska stilistiskā nokrāsa. Tā pamatā ir darbības vārds aust. Tās pašas cilmes vārdi ir Auseklis, Austriņš, austrumi.

Sources

Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 91. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: austra
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 503., 506. lpp.

Linguistic sectors

Emocionāli ekspresīvie stili Sugasvārdi Īpašvārdi Vārda etimoloģija

Vai pirms divpunktes un pēc divpunktes vajadzīgas kādas pieturzīmes?

Question

Vai pirms divpunktes un pēc divpunktes vajadzīgas kādas pieturzīmes?

Answer

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 397. lpp.

Linguistic sectors

Vārdu saskaņošana Divpunkte Domuzīme Izsaukuma zīme Jautājuma zīme Kols Komats Semikols

Kā pareizi: advente vai advents?

Question

Kā pareizi: advente vai advents?

Answer

Ieteicams ir lietot sieviešu dzimtes formu advente.

Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā minēta vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.”
Konkrētās adventes svētdienas saucamas Pirmā advente, Otrā advente, Trešā advente, Ceturtā advente.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 41. lpp.
Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 5/6. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 23. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 18. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: advente
Valsts valodas centra latviešu literārās valodas konsultācijas: advents vai advente

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Īsie patskaņi Vārda sastāvs Sugasvārdi Piektā deklinācija Sieviešu dzimte

Language consultations: electronic database