Language consultations: electronic database

Vārds zūmers aizgūts no angļu sarunvalodas vārda zoomer, kā pamatā vārdu spēle angļu valodā boomer – zoomer.

Vārds zūmers ir aizgūts sarunvalodas vārds no angļu valodas.
Angļu valodā zoomer darināts kā vārdu spēle ar boomer. Šādi tiek apzīmētas paaudzes: par baby boomers angļu valodā dēvē paaudzi, kas dzimusi starp 1946. un 1964. gadu, proti, pēckara periodā. Par Z paaudzi (angļu Generation Z) savukārt sauc tos, kas dzimuši, sākot no 20. gadsimta 90. gadu vidus līdz 21. gadsimta otrās desmitgades sākumam, un kas no ļoti agra vecuma lieto digitālās tehnoloģijas, viņiem ir labas interneta un sociālo mediju prasmes.

Latviešu valodā no angļu valodas aizguvumiem cenšas izvairīties, pēc iespējas tos aizstājot ar latviešu valodas vārdiem. Tomēr šādu aizguvumu (gan neitrālajā leksikā, gan sarunvalodā, slengā lietotu) ir diezgan daudz – arī tādu, kas beidzas ar izskaņu -ers vai -eris, piemēram, dispečers (no angļu dispatcher), dizainers (no angļu design ‘zīmējums, projekts’), dīleris (no angļu dealer), dokers (no angļu docker), fermeris (no angļu farmer), rokeris (no angļu rocker).

Kopš 2020. gada pavasara televīzijā skatāms arī raidījums ar nosaukumu „Zūmeri”: raidījumā darbojas pusaudži, tātad Z paaudzes pārstāvji, un, kā teikts televīzijas vietnē, „raidījuma tapšanas apstākļi ir netipiski – filmēšana attālināti, kā arī izmantojot dažādus tiešsaistes saziņas rīkus un platformas, kuros šī paaudze brīvi orientējas un tos intensīvi lieto”. Viens no rīkiem, kuru bieži lieto tiešsaistes nodarbībām pašreizējā ārkārtējā situācijā, ir programma „Zoom” – te arī vēl viena vārdu spēle: programmas lietotāju sarunvalodā var nodēvēt par zūmeri, līdzīgi kā datorspēļu spēlētāju mēdz saukt par geimeri (no angļu game).

Abi vārdi ir pareizi, tikai tiem ir atšķirīga nozīme, un tie pieder pie atšķirīgām vārdšķirām.

Lai apzīmētu auduma, pinuma izstrādājumu kaut kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas, ir jāraksta vārds aizkars (atvasināts no darbības vārda aizkārt). Savukārt rakstījums aizskars ir darbības vārda aizskart vienkāršās nākotnes 3. personas forma – (viņš) aizskars.

Vārda viskautkas vietā atkarībā no konteksta labāk lietot šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.

Vārds viskautkas sarunvalodā radies, apvienojot formu un nozīmi nenoteiktajam vietniekvārdam kaut kas un vārdu savienojumam viss kas (kā arī nozīmes niansi no vārdu savienojuma kaut kas no visa, tāpat arī no šis (un) tas):
kaut kas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu’;
viss kas – ‘daudz no esošā, iespējamā’;
šis (un) tas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu’ (sk. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv).

Vārdu savienojumam viss kas ir lielāka noteiktības, konkrētības nozīme. Sal. es nopirku visu ko (= daudz no iespējamā) un es nopirku viskautko (= daudz no nenoteiktā, nezināmā).

Fonētisku iemeslu dēļ neiesaka lietot vārdu savienojumu viss tas (lai fonētiski neveidotos līdzība ar lietvārdu vistas), iespējams, uz tā pamata arī viss kas raisa pretestību, turklāt, kā jau minēts, svarīga ir arī nenoteiktības nianse, ko piešķir kaut kas.

Interesanti, ka viss kaut kas (un bieži akuzatīva locījumā visu kaut ko) sastopams daiļliteratūrā, arī periodikā:
ieteica visu kaut ko;
[..] tad sakrājas viss kaut kas;
es zinu, ka esmu visu kaut ko pasaulē redzējis;
tad mēs visu kaut ko stādījām (sk. http://korpuss.lv).
Tāpat atrodams arī viskautkas:
Akselam ir nepilni divi gadi, un visas dienas laikā viņš izdomā viskautko, ne tikai to, kas redzams fotogrāfijā;
pa ziemu vilki neguļ kā daudzi citi dzīvnieki. Tad viņi ēd viskautko, arī peles un vāveres;
kad piezvana mamma, es momentā ķeru pie svaiga papīra gabala un tur gan rēgojas viskautkas apaļš un omulīgs (sk. http://periodika.lv).
Lielā daļā gadījumu presē atrodami citējumi no kādu intervētu cilvēku, tostarp bērnu, teiktā, iespējams, viskautkas atstāts tekstā, lai radītu autentiskas runas iespaidu.
Kā norāda Dace Strelēvica, „[k]ontrahētā forma viskautkas (parasti, protams, kursivēta) presē parādās bieži, bet katrā šādā gadījumā jāpriecājas, ka vismaz nav veicināts modes vārda – divvalodu hibrīdformas dajebkas – uzvaras gājiens” (Strelēvica, D. Kursīvs un pēdiņas kā „nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 52. lpp. Pieejams: https:// www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/2/pdf/Valodas_prakse_2.pdf).
Vārds viskautkas atrodams dažu rakstnieku, kā, piemēram, Vika un Gundegas Repšes, daiļradē.

Nevar noliegt, ka sarunvalodas vārdi ienāk publicistikā, daiļliteratūrā un ar laiku no sarunvalodas slāņa nonāk vispārlietojamā leksikā. Turklāt vis- kā salikteņu pirmā daļa latviešu valodā ir sastopams, piemēram, visapkārt, visbeidzot, viscaur, vismaz, visvisāds utt. No valodas normas viedokļa atkarībā no konteksta labāk izvēlēties šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.

Pareizi ir: 5  °C.

Grādu apzīmēšanai lietojams simbols ° bez atstarpes aiz skaitļa, piemēram, 90° leņķis; šodien ārā ir +10°.
Savukārt Celsija grāda apzīmējums ir °C, Fārenheita grāda apzīmējums ir °F. Rakstot temperatūras mērījumu kopā ar skalas nosaukumu, aiz skaitļa liekama saistītā atstarpe (Ctlr + Shift + atstarpes taustiņš) un tad – Celsija vai Fārenheita grāda apzīmējums: +10  °C; +50  °F.

Temperatūras mērījuma pierakstā nebūtu korekti ar atstarpi atdalīt tikai skalas apzīmējumu, proti, +10°  C vai +50°  F. Jāatceras, ka apzīmējam nevis skalu vien, bet grādu šai skalā:  +10  °C vai +50  °F.