Valodas konsultācijas

Kas ir vīza?

Question

Kas ir vīza?

Answer

Vārdam vīza ir divas nozīmes: 1. ‘dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību’; 2. ‘atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot’.

Sources

Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 833. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Ceturtā deklinācija Termini Vārda skaidrojums

Vai sarunas un uzskaiti var vest?

Question

Vai sarunas un uzskaiti var vest?

Answer

Sarunas var organizēt, rīkot, ir iespējams veikt domu apmaiņu utt. Arī uzskaiti labāk ir kārtot, nevis vest.

Vārdu savienojumu vest sarunas ir pieļaujams lietot starptautiskajās attiecībās, kad ar kādas valsts pārstāvjiem jāpanāk vienošanās.
Arī jurisprudencē var vest lietu (arī prāvu) ar nozīmi ‘aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās’. Šajos gadījumos vārdnīcā nav nekādu norāžu par šo vārdu savienojumu nevēlamu lietojumu.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 405. lpp.

Linguistic sectors

Kalki Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ar ģenitīvu vai akuzatīvu: vajag siera vai vajag sieru?

Question

Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ar ģenitīvu vai akuzatīvu: vajag siera vai vajag sieru?

Answer

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 394. lpp.

Linguistic sectors

Akuzatīvs Ģenitīvs Nenoteiksme Vārdu saskaņošana

Kā lokāms vīrieša uzvārds Blaus?

Question

Kā lokāms vīrieša uzvārds Blaus?

Answer

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.

Uzvārdu locīšanas paradigma ir šāda.
Vienskaitlis

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte
N Ģ D A I L V	Blaus Blaua Blauam Blauu ar Blauu Blauā Blau!	Blaua Blauas Blauai Blauu ar Blauu Blauā Blaua!

Daudzskaitlis

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte
N Ģ D A I L V	Blaui Blauu Blauiem Blauus ar Blauiem Blauos Blaui!	Blauas Blauu Blauām Blauas ar Blauām Blauās Blauas!

Sources

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23.–24. lpp.

Pasūtīt vai pasūtināt laikrakstu?

Question

Pasūtīt vai pasūtināt laikrakstu?

Answer

Laikrakstu var gan pasūtīt, gan pasūtināt.

Pasūtīt – ‘uzdot izgatavot (ko); uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko); uzdot rezervēt (piemēram, vietu); pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām)’. Pasūtināt – ‘pasūtīt’. Nebūtu vēlams lietot vārdu savienojumu parakstīties uz laikrakstiem, ko patiešām var pārprast, proti, ‘uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu uz laikraksta’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₁sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 479. lpp.
Paegle, Dz., Kušķis, J. Kā latvietis runā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1994, 12.–13. lpp.

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Nenoteiksme Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database