Language consultations: electronic database

Salātu pareizais nosaukums ir rasols (nevis rosols).

Pareizi ir abi varianti, tomēr katram no tiem ir sava atšķirīga nozīme.

humāns -ais, īp.; humāna -ā, īp.; humāni apst. 'Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.' Humāns cilvēks. Humāni mērķi. Humānākās profesijas pārstāvji. Humānā palīdzība. Būt humānam.
humanitārs -ais, īp.; humanitāra -ā, īp. 'Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.' Humanitārās zināšanas. Lasīt lekcijas humanitārajos priekšmetos.

Apzīmējumi humāns un humanitārs praksē tiek lietoti gan kā sinonīmi, gan vārdi ar atšķirīgu nozīmi. Dažkārt vārdi humanitarian angļu valodā un humanitārs latviešu valodā uzskatīti par t.s. viltusdraugiem, proti, par vārdu pāri, kuriem ir līdzīga forma, bet atšķirīga nozīme. Tādas vārdkopas kā humanitarian aid un humanitarian assistance tiek tulkotas kā humānā palīdzība, savukārt humanitarian crisis un humanitarian intervention – atbilstoši humanitārā krīze un humanitārā intervence.
LZK Terminoloģijas komisijas 2002. gada lēmumā Nr. 10 „Par angļu valodas termina humanitarian intervention ekvivalentu latviešu valodā” minēts, ka, „[t]ā kā vārds humanitārs ir internacionālisms un angļu valodā tā nozīme nav ierobežota ar humanitārajām zinātnēm, LZA Terminoloģijas komisija atzina par pieņemamu paplašināt vārda humanitārs nozīmi atbilstoši nozīmei angļu valodā: ‘tāds, kas domāts cilvēku labklājībai, kas cenšas sekmēt cilvēku labklājību’. Paplašinot apzīmētāja humanitārs izpratni, kļuva iespējams apstiprināt terminu humanitārā intervence (..)”.

Jāteic, vārda humanitārs nozīme ‘tāds, kas domāts cilvēku labklājībai, kas cenšas sekmēt cilvēku labklājību’, lielākoties sastopama terminos vien un vispārlietojamās vārdnīcās nav minēta.

Kā jāveido uzrunas forma no personvārdiem Gints, Inguss, Juris, Ingus, Elīna, Skaidrīte?

vokatīvs ir vienāds ar nominatīvu draugs!, dēls!, sniegs!;

vokatīvs ir bez galotnes:

lietvārdiem ar izskaņu -ājs, -tājs, -ējs, -nieks, -ums, -ēns, -iņš: skolotāj! kalēj! skolniek! kaķēn! bērniņ!,
dažiem citiem lietvārdiem: ābol!, ozol!, zēn!. Dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: tēvs! // tēv!,

vokatīvs ir bez galotnes visiem īpašvārdiem: Kaspar! Gint! Robert Janson!.

lietvārdiem ar galotni -is vokatīvā ir galotne -i: kaķi!, gulbi!, Andri! (formāli tas sakrīt ar akuzatīvu);
lietvārdiem ar galotni -s vokatīvs ir vai nu vienāds ar nominatīvu, vai bezgalotnes forma: akmens! // akmen!, rudens! // ruden!. Lietvārda suns vokatīva forma sakrīt ar nominatīvu: suns!;
deminutīviem ar izskaņu -ītis ir bezgalotnes formas: kaķīt!, gulbīt!, Kārlīt!;
dažiem lietvārdiem iespējamas paralēlformas: brāli! // brāl!, tēti! // tēt!, Pēter! // Pēteri!.

vokatīvā ir galotne -u: Edžu! Miku! lietu!.

4. un 5. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: Laura!, liepa!, puika!, zeme!, Liene!;
lietvārdiem ar izskaņām -iņa, -īte ir bezgalotnes forma: māsiņ!, Lauriņ!, saulīt!, Dacīt! ;
dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: māsa! // mās!, meita! // meit!, Līvija! // Līvij!, Elīna! // Elīn!, Kristīne! // Kristīn!, Skaidrīte! // Skaidrīt!.

6. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: sirds!, klints!. Tas attiecas arī uz personvārdiem, t.i., uzvārdiem.

Latviešu valodā cieņas un godājuma izteikšanai vienlīdz lietojamas abas divdabju formas – gan godājamais, gan godātais.

Tomēr nelielu nozīmes niansi var izšķirt: tagadnes divdabja formu (ciešamās kārtas tagadnes divdabis), proti, godājamais, vairāk lieto, uzrunājot pazīstamāku personu (arī bez tiešas personiskās pazīšanās); savukārt ar pagātnes divdabja formu (ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar noteikto galotni), proti, godātais, uzrunā tālāku, svešāku, kaut arī ne mazāk godājamu personu.

Latviešu valodā ir iespraudums starp citu, ko raksta atsevišķi divos vārdos, nevis vienā vārdā starpcitu.

Iespraudumu lieto, lai norādītu uz to, kas nav galvenais.