Valodas konsultācijas

Kā pareizi pabeigt vēstuli: ar cieņu vai cieņā?

Question

Kā pareizi pabeigt vēstuli: ar cieņu vai cieņā?

Answer

Latviešu valodā, pabeidzot vēstuli, iespējamas abas nobeiguma frāzes: ar cieņu un cieņā.

Ar cieņu (līdzīgi kā ar sveicieniem, ar laba vēlējumiem, ar Dievpalīgu, atvadoties sakot Ar Dievu! u. tml.) ir ierasts vēstules nobeigums, taču nevar noliegt, ka daži izvēlas pabeigt vēstuli cieņā (līdzīgi: es Jūsu priekšā cieņā noliecu galvu). Tāpēc no valodas lietojuma viedokļa nav nekāda pamata uzskatīt pieklājības frāzi cieņā par labāku vai ieteicamāku nekā ar cieņu.

Linguistic sectors

Prievārdi ar akuzatīvu Lietišķo rakstu stils E-pasta vēstule Komats Lokatīvs

Vai vēstules nobeigumā pēc ar cieņu vai cieņā liek komatu?

Question

Vai vēstules nobeigumā pēc ar cieņu vai cieņā liek komatu?

Answer

Komats pēc ar cieņu vai cieņā nav jāliek, jo tam nav gramatiska pamatojuma.

Citādi tas būtu, ja vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību, vēlot veiksmi, cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.

Linguistic sectors

Lokatīvs Prievārdi ar akuzatīvu Lietišķo rakstu stils Komats E-pasta vēstule

Vai diemžēl ir iespraudums, un to liek komatos? Šodien, diemžēl, ir pagalam nejauks laiks! – vai rakstīsim šādi?

Question

Vai diemžēl ir iespraudums, un to liek komatos? Šodien, diemžēl, ir pagalam nejauks laiks! – vai rakstīsim šādi?

Answer

Diemžēl nav atdalāms ar komatiem. Rakstīsim šādi: Šodien diemžēl ir pagalam nejauks laiks!

Kā minējusi Aina Blinkena, „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”. Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 259. lpp.
Kalnača, A. Partikula. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 102.–103. lpp.
Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 669.–678. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.
Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 115.–119. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 208.–209. lpp.

Linguistic sectors

Pastiprinājuma partikulas Iespraudumi

Vai pirms kā jāliek komats izteikumā Ko klusē kā mēli norijis?

Question

Vai pirms kā jāliek komats izteikumā Ko klusē kā mēli norijis?

Answer

Komatu var nelikt: Ko klusē kā mēli norijis?

Ja salīdzinātāja daļa ir izteikta ar pagātnes darāmās kārtas divdabi ar izskaņu -is, -usi, šādam divdabim var būt gan darbības vārda daba, gan adjektīva daba.
1. Ja šis divdabis ir lietots pabeigtās tagadnes vai pabeigtās pagātnes personas formas nozīmē, tam ir tīra darbības vārda daba un predikatīva funkcija, tātad šāda salīdzinātāja daļa veido palīgteikumu un kā priekšā liekams komats: viss būs, kā bijis; Jānis turpina, kā sācis.
2. Ja divdabim ir vairāk adjektīva daba un tam ir dubultlocekļa funkcijas, pirms kā komatu neliek: nogurums pagaisa kā nebijis; Anna stāvēja kā sastingusi.

Komatu pirms kā neliek tad, ja adjektīviskais divdabis lietots frazeoloģismā: viņš klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis; ierēdņi strādā kā maizes neēduši; Laura pazuda kā ūdenī iekritusi.
No sintakses viedokļa šādos izteikumos veidojas palīgteikums, tāpēc kā priekšā komatu drīkst likt, un tā nebūtu uzskatāma par interpunkcijas kļūdu.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 215.–216. lpp.
Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 83., 85. lpp.
Laua, A., Ezeriņa, A., Veinberga, S. Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2000, 827., 1267., 1277. lpp.

Linguistic sectors

Salikts pakārtots saikļa teikums Pagātnes darāmās kārtas lokāmie divdabji Apstākļu palīgteikums

Viņš zina vai zin?

Question

Viņš zina vai zin?

Answer

Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.

Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.

Linguistic sectors

Galotne Trešā konjugācija Stils un literārā norma

Language consultations: electronic database