Ar cieņu (līdzīgi kā ar sveicieniem, ar laba vēlējumiem, ar Dievpalīgu, atvadoties sakot Ar Dievu! u. tml.) ir ierasts vēstules nobeigums, taču nevar noliegt, ka daži izvēlas pabeigt vēstuli cieņā (līdzīgi: es Jūsu priekšā cieņā noliecu galvu). Tāpēc no valodas lietojuma viedokļa nav nekāda pamata uzskatīt pieklājības frāzi cieņā par labāku vai ieteicamāku nekā ar cieņu.
Language consultations: electronic database
Ar cieņu (līdzīgi kā ar sveicieniem, ar laba vēlējumiem, ar Dievpalīgu, atvadoties sakot Ar Dievu! u. tml.) ir ierasts vēstules nobeigums, taču nevar noliegt, ka daži izvēlas pabeigt vēstuli cieņā (līdzīgi: es Jūsu priekšā cieņā noliecu galvu). Tāpēc no valodas lietojuma viedokļa nav nekāda pamata uzskatīt pieklājības frāzi cieņā par labāku vai ieteicamāku nekā ar cieņu.
Citādi tas būtu, ja vēstules nobeigumā tiktu izmantotas frāzes cerot uz sadarbību, vēlot veiksmi, cerot uz drīzu atbildi, jo tad veidotos divdabja teiciena konstrukcija.
Kā minējusi Aina Blinkena, „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”. Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 259. lpp.
- Kalnača, A. Partikula. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 102.–103. lpp.
- Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 669.–678. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 115.–119. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 208.–209. lpp.
Ja salīdzinātāja daļa ir izteikta ar pagātnes darāmās kārtas divdabi ar izskaņu -is, -usi, šādam divdabim var būt gan darbības vārda daba, gan adjektīva daba.
1. Ja šis divdabis ir lietots pabeigtās tagadnes vai pabeigtās pagātnes personas formas nozīmē, tam ir tīra darbības vārda daba un predikatīva funkcija, tātad šāda salīdzinātāja daļa veido palīgteikumu un kā priekšā liekams komats: viss būs, kā bijis; Jānis turpina, kā sācis.
2. Ja divdabim ir vairāk adjektīva daba un tam ir dubultlocekļa funkcijas, pirms kā komatu neliek: nogurums pagaisa kā nebijis; Anna stāvēja kā sastingusi.
Komatu pirms kā neliek tad, ja adjektīviskais divdabis lietots frazeoloģismā: viņš klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis; ierēdņi strādā kā maizes neēduši; Laura pazuda kā ūdenī iekritusi.
No sintakses viedokļa šādos izteikumos veidojas palīgteikums, tāpēc kā priekšā komatu drīkst likt, un tā nebūtu uzskatāma par interpunkcijas kļūdu.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 215.–216. lpp.
- Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 83., 85. lpp.
- Laua, A., Ezeriņa, A., Veinberga, S. Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2000, 827., 1267., 1277. lpp.
Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.
Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
- Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.