Valodas konsultācijas

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Question

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Answer

Procents – ‘simtā daļa no kāda lieluma; šādās simtdaļās izteikta (kā) skaitliskā vērtība’, savukārt procentpunkti tiek lietoti, lai savstarpēji salīdzinātu jau aprēķinātās procentuālās attiecības.

Procentuāls – ‘izteikts, aprēķināts procentos’. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore M. Dunska skaidro, ka jēdziens procentpunkti tiek izmantots, ja savstarpēji salīdzina jau aprēķinātās procentuālās attiecības. Piemēram, viena mēneša inflācija ir divi procenti (tās ir ar indeksa palīdzību aprēķinātās procentuālās izmaiņas vai temps), bet nākamajā mēnesī inflācija ir trīs procenti; šos lielumus salīdzinot, varam secināt, ka inflācija ir augusi par vienu procenta punktu. Tāpēc šādā situācijā nav pareizi teikt, ka inflācija ir augusi par vienu procentu, jo izmaiņu procentuālā attiecība šajā gadījumā ir piecdesmit procentu. Arī gadījumos, kad jāsalīdzina divu periodu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, ir jālieto jēdziens procentpunkti, nevis procenti, kas šajā gadījumā nav pareizi.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 881. lpp.

Linguistic sectors

Termini Vārda skaidrojums

Raidījums skatāms trešdien pulksten 21:15 vai 21.15?

Question

Raidījums skatāms trešdien pulksten 21:15 vai 21.15?

Answer

Raidījums skatāms trešdien pulksten 21.15.

Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.

Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 377.–378. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 81. lpp.
VVC LVEK 13.05.2015. sēdes protokola Nr. 42 3. §.
Orehova, A. Latviešu valoda tiesu nolēmumos. Rokasgrāmata. Rīga : Tiesu administrācija, 2022, 92. lpp.
Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Sast. Valsts valodas centrs. Rīga : Valsts valodas centrs, 2021, 44., 50. lpp.

Linguistic sectors

Pulksteņa laika pieraksts Punkts Kols

Kā rakstīt vārdu un uzvārdu e-pasta adresē?

Question

Kā rakstīt vārdu un uzvārdu e-pasta adresē?

Answer

Vārdu un uzvārdu e-pasta adresē var rakstīt gan ar lielajiem, gan ar mazajiem sākumburtiem, jo simboliskā adresē var izmantot jebkuru burtu kombināciju jebkurā lielumā.

Sources

VVC LVEK 14.05.2014. sēdes protokola Nr. 34 4. §.

Linguistic sectors

Priekšvārds un uzvārds E-pasta vēstule Mazie sākumburti Lielie sākumburti

Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ar ģenitīvu vai akuzatīvu: vajag siera vai vajag sieru?

Question

Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ar ģenitīvu vai akuzatīvu: vajag siera vai vajag sieru?

Answer

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 394. lpp.

Linguistic sectors

Akuzatīvs Ģenitīvs Nenoteiksme Vārdu saskaņošana

Vai pirms saliktā saikļa gan – gan pirmās daļas, ja tā ievada divdabja teicienu, jāliek komats?

Question

Vai pirms saliktā saikļa gan – gan pirmās daļas, ja tā ievada divdabja teicienu, jāliek komats?

Answer

Komats saikļa gan – gan pirmās daļas priekšā divdabja teicienā ir liekams.

„Latviešu interpunkcijas” vecākajā izdevumā teikts, ka šādos gadījumos „pirmā saikļa komponenta priekšā komats divdabja teiciena atdalīšanai nav vajadzīgs, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs”, piemēram, Tādēļ koksnes taupīšanas princips jāievēro gan cērtot kokus cirsmās, gan kokapstrādes uzņēmumos, gan rūpējoties par kokmateriālu kalpošanas laika pagarināšanu.
Savukārt jaunākajā „Latviešu interpunkcijas” izdevumā norādīts: „Ja divdabja teicieni saistīti ar pāru saikļiem vai divkāršiem saikļiem nevis – bet, ne – bet gan, ne tikai – bet arī, vai nu – vai, gan – gan u. tml., komats divdabja teiciena atdalīšanai vajadzīgs arī saikļa pirmās daļas priekšā, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs. Piemēram, Karadienestā viņš aizgāja, nevis tikai pienākuma izpildīdams, bet viņš bēga (B. Saulītis); Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot (I. Ziedonis).
Tas liecina, ka laika gaitā mainās ne tikai leksikas, bet arī pieturzīmju lietošanas norma.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 278.–279. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 300. lpp.

Linguistic sectors

Sakārtojuma saikļi Saliktie saikļi Divdabja teiciens Savrupinājumi Savrupinājumi Savrupinājumi

Language consultations: electronic database