Language consultations: electronic database

Antonija Ahero norādījusi, ka galotne -e latviešu valodā pēc tradīcijas pievienojama tiem sieviešu dzimtes personvārdiem, kam latviešu valodā atveidotais vārda celms beidzas ar:
-er
Porter – Portere,
Spenser – Spensere,

-on
Nelson – Nelsone,
Robinson – Robinsone,

-ur
Arthur – Ārture. (Ahero 2006, 55)

Ja atveidotais vārda celms beidzas ar -or, tad parasti tiek pievienota galotne -a:
Barrymore – Berimora,
Connor – Konora.

Arī A. Ahero sniegtajā uzvārdu sarakstā Taylor ieteikts atveidot ar -a – Teilora. ASV ir vairākas pilsētas ar nosaukumu Taylor, kuras latviešu valodā tiek dēvētas Teilora. Angļu personvārds Taylor sastopams kā priekšvārdos, tā uzvārdos, un viena no slavenākajām personām ar šādu uzvārdu ir aktrise Elizabete Teilore (Elizabeth Taylor, 1932–2011). Interesanti, ka periodikā uzvārda galotnes lietojumā bijušas svārstības jau kopš pirmajiem rakstiem 20. gadsimta 50. un 60. gados gan tādos trimdas laikrakstos kā „Laiks” vai „Latvija Amerikā”, gan tādos vietējos laikrakstos kā „Padomju Jaunatne” vai „Rīgas Balss”.

Grūti pateikt, kāpēc laika gaitā Elizabetes Teilores uzvārdā nostiprinājies tieši šis variants, taču kopš 70. gadiem svārstības kļūst aizvien retākas. Šobrīd šāds angļu Taylor atveides variants ieteikts arī Ministru kabineta noteikumos.

Personvārdus Taylor Swift latviešu valodā ieteicams atveidot Teilore Svifta.

Aina Blinkena minējusi: „Ja partikulas jā un nē priekšmetiski nosauc apgalvojumu vai noliegumu, tās teikumā iekļaujas kāda noteikta teikuma locekļa funkcijā un ar pieturzīmēm nav atdalāmas,” (Blinkena 2009, 341) – piemēram, Viņš nesaka ne jā, ne nē. Ja vēlamies kā uzsvērt, izcelt šo vārdu, tad to var grafiski izcelt,
piemēram, Saki NĒ vardarbībai!, bet pareizi ir arī Saki nē vardarbībai!

Lietvārds vēsts latviešu valodā ir sens aizguvums no senslāvu valodas ar nozīmi ‘ziņa; zīme, signāls, jaunumi, valodas’. Aizguvums minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās formās vēste, vēsts.

Vārds bezvēsts nav padomju laiku aizguvums no krievu valodas (kr. val. безвестный). Gan ģenitīvenis* bezvēsts, gan savienojums ar prievārdu bez vēsts sastopami jau 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstu avotos, arī 1922. gadā izdotajā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” atrodams termins bezvēsts prombūtne.

Tiesa, arī krievu valodā ir līdzīgi (ar priedēkli bez-) darināts vārds, kas, iespējams, ir ietekmējis latviešu valodas vārda rašanos, taču šāda citu valodu (īpaši dominējošo kontaktvalodu) ietekme pastāv gan latviešu, gan citās valodās. Latviešu valodā ir daudz gan vācu, gan krievu, gan angļu valodas ietekmē radušos vārdu, kā arī leksisko aizguvumu.

Vārddarināšanas modelis ar priedēkli bez- mūsdienu latviešu valodā tiek aktīvi izmantots ģenitīveņu darināšanai, lai norādītu, ka nosauktajai reālijai nepiemīt tas vai pietrūkst tā, kas nosaukts ar motivētājvārdu. Šādi darinājumi ir, piemēram, bezastes, bezatlīdzības, bezizmēra, bezmaksas, bezpriedēkļa, bezsaimnieka, bezierunu, bezprincipu, bezrecepšu, bezvadu. Vārdi, kuriem ir pilna locījumu sistēma, ar priedēkli bez- darināti retāk, piemēram, bezmiegs, bezsamaņa, beztiesība, bezvējš.

Līdz ar to vārds (ģenitīvenis) bezvēsts ar nozīmi ‘tāds, par ko nav ziņu’ ir stabila latviešu leksikas vienība, kura iekļaujas mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā un kuras lietojums literārajā valodā nav uzskatāms par stila vai leksikoloģijas kļūdu.

* Ģenitīvenis ir lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram, vienistabas dzīvoklis, augstpapēžu kurpes, bezsvara stāvoklis.

Prievārdiskie savienojumi bez maksas un par brīvu ir sinonīmiski, tos abus iespējams lietot literārajā valodā. Tātad pareizi ir abējādi: analīzes ir bez maksas un analīzes ir par brīvu.