Language consultations: electronic database

Sociālais tīkls ir struktūra, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās). Sociālais tīkls ikvienam indivīdam ir neatkarīgi no tā, vai indivīds lieto internetu vai ne. Sociālais tīkls var būt kolēģi, draugi, teātra pulciņa biedri: visi, ar kuriem esam mijiedarbē – sazināmies, dalāmies ar ziņām, kopīgi apmeklējam pasākumus utt.

Sociālie mediji ir daudzveidīgs saziņas līdzekļu kopums, kas var būt gan tīmekļa vietnes, gan mobilās ierīces lietotnes formā, gan abās formās.

Galvenie sociālo mediju paveidi ir:

Tātad sociālo tīklu vietne ir viens no sociālo mediju paveidiem: sociālo tīklu vietnes pašas nav tīkli, bet tīklus tajās veido lietotāji.

Vārda pamatā ir krievu vārds совет, un šajā gadījumā svešvārda rakstījumā latviešu valodā iespējams piemērot līdzīgus principus kā īpašvārdu atveidē. Vārda vidū, aiz līdzskaņiem, piemēram, в, krievu е latviešu valodā tiek atveidots kā patskanis e, piemēram:
Светлана – Svetlana (nevis Svjetlana);
Федосий – Fedosijs (nevis Fjedosijs);
Беляев – Beļajevs (nevis Bjeļajevs).
Savukārt zilbes sākumā krievu е  latviešu valodā ierasti atveidojams ar je:
Елена – Jeļena;
Екатерина – Jekaterīna;
Абаев – Abajevs;
Гуляев – Guļajevs.
Latviešu valodā līdzās vārdam sovetizācija pastāv arī vārds sovetoloģija. Valodas praksē bieži lieto no angļu valodas pārņemtās formas sovjetizācija un sovjetoloģija, tomēr saskaņā ar pastāvošajām valodas normām latviešu valodā vārdi rakstāmi sovetizācija, sovetoloģija.

22. septembrī ir Baltu vienības diena.

Baltu vienības dienā tiek pieminēti 1236. gada 22. septembra vēsturiskie Saules kaujas notikumi, kad žemaiši un zemgaļi kopīgi sakāva Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus.
2000. gadā Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri ir noteikuši par atceres un atzīmējamu dienu.
Tiesa gan, vēsturnieki ir apšaubījuši baltu tautu vienotību Saules kaujas laikā. 

Citvalodu vietvārdu nosaukumu atveide latviešu valodā ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) pārziņā. Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā ir lemts vairākkārt.

2017. gadā izskatīti 30 pilsētu nosaukumi un 13 no tiem precizēti, piemēram:

Донецьк (latīņalfabētiskajā transliterācijā Donetsk), iepriekš Doņecka, ar šo lēmumu Donecka;

Миколаїв (latīņalfabētiskajā transliterācijā Mykolaiv), līdz tam Nikolajeva, ar lēmumu Mikolajiva;

Луганськ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Luhansk), līdz tam Luganska, ar lēmumu Luhanska. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2019. gadā publicēta informācija par septiņu pilsētu nosaukumu atveidi. Jautājums 2018. gada novembrī atkārtoti ticis izskatīts pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā aicinājuma.
Pēc šī lēmuma precizēti četri nosaukumi:

Запоріжжя (latīņalfabētiskajā transliterācijā Zaporizhzhia), līdz tam Zaporožje, ar lēmumu Zaporižja;

Кривий Ріг (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kryvyi Rih), līdz tam Krivojroga, ar lēmumu Krivijriha;

Чернігів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Chernihiv), līdz tam Čerņigova, ar lēmumu Čerņihiva;

Тернопіль (latīņalfabētiskajā transliterācijā Ternopil), līdz tam Ternopole, ar lēmumu Ternopiļa. (Viss izskatīto septiņu pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2022. gadā papildināti LVEK lēmumi par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā un precizēti vēl trīs pilsētu nosaukumi:

Київ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kyiv), līdz šim Kijeva, ar lēmumu Kijiva;

Харків (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kharkiv), līdz šim Harkova, ar lēmumu Harkiva;

Львів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Lviv), līdz šim Ļvova, ar lēmumu Ļviva. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

Jāpiebilst, ka izmaiņas vietvārdu atveidē allaž rūpīgi pārdomājamas, jo bieži nosaukumi vienā un tajā pašā formā pazīstami jau gadu simtiem un dažādi atveides varianti var radīt mulsumu un jukas. Ukrainas vietvārdu atveidē precizējumi aktualizēti, tuvinot atveidi ukraiņu valodas izrunai, kā arī ņemta vērā Ukrainas vēstniecības un sabiedrības iesaiste.

Tradicionālās atveides formas ir atļauts lietot, ja tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

Valodas praksē no norādāmajiem vietniekvārdiem šis, šie, šī, šīs^* reizumis tiek veidotas lokatīva formas šijā, šijās. Šādas formas sastopam arī vietumis daiļliteratūrā, piemēram, Jēkaba Janševska darbos. Latviešu literārajā valodā norādāmo vietniekvārdu lokatīva formas ir šajā, šai, šinī, šajās, šais, šinīs: