Language consultations: electronic database

Labāk teikumu veidot šādi: Jānovērtē pamatskolēnu valodas prasme.

Teikumā Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme starp apzīmētāju skolēnu un apzīmējamo vārdu [valodas] prasme lietots apzīmētāja palīgteikums kuri mācās pamatskolā. Lai izveidotu stilistiski veiksmīgu teikumu, jāraugās, lai starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu netiktu lietoti citi vārdi, divdabja teicieni vai palīgteikumi. Šādas konstrukcijas izteiksmi padara ļoti smagnēju un tekstu – grūti uztveramu. Tāpat jāpalūko, vai teikumā nav liekvārdības: piemēram, skolēnus, kuri mācās pamatskolā, var nosaukt vienkārši par pamatskolēniem. Šādus teikumus vēlams pārveidot, piemēram:
nevis Aināra Bikšus izstādes Siguldā recenzija, bet recenzija par Aināra Bikšus izstādi Siguldā;
nevis audzēkņu, kuri mācās mūzikas skolā, koncerts, bet mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

Lietvārdi, kas izsaka skaitu vai daudzumu (kā pāris, ducis, kilograms, litrs, sauja u. tml.), latviešu valodā tiek lietoti kopā ar lietvārdu ģenitīvā (piemēram, pāris jautājumu, ducis zosu, kilograms biezpiena, litrs piena, sauja naudas u. tml.).

Tādās vārdkopās, kurās iesaistīti tādi prievārdiski savienojumi kā viens no, arī katrs no, nevajadzētu šķirt ģenitīvu no apzīmējamā vārda:
nevis valsts viens no galvenajiem uzdevumiem, bet viens no galvenajiem valsts uzdevumiem;
nevis partijas viens no mērķiem, bet viens no partijas mērķiem.

Latviešu valodā vārddaļa vis- tādos vārdos kā Vislatvijas, Vispasaules ir lieka – to pašu izsaka vārds Latvijas, pasaules. Šādi darinājumi bija populāri padomju gados (piemēram, Vispasaules, Vissavienības). Šādiem atvasinājumiem nav nekāda pamata, jo vārdu Latvija, pasaule nozīme nemainās.

Divdabis -ot, tāpat kā apstākļa vārds, norāda uz galvenās darbības vai norises situāciju, veidu, laiku, iemeslu, nolūku, nosacījumu u. tml. pazīmēm:
sal. Es skriešus [kā?] devos mājās un Es skrienot [kā?] devos mājās.
 
Arī divdabja teicieni ar divdabi -ot centrā paskaidro, papildina izteikuma pamata darbību (tas ir, darbību, kas izteikta ar izteicēju), nereti norādot arī uz šo darbību vienlaicīgumu:
Es, ātri skrienot, devos mājās.
 
Pēdējā laikā latviešu valodā ir vērojams divdabja -ot pārdaudzums, ko, ļoti iespējams, veicinājusi šī – vienlaicīguma – pazīme. Tomēr ir jāievēro, ka gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir viens darītājs.
Izteikumā Jānis svilpojot iet pa ielu tiek nosauktas divas darbības, ko veic viens un tas pats darītājs: Jānis svilpo; Jānis iet.

Ja darītājs ir cits, tad tas blakus divdabim tiek arī nosaukts, un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas.
Izteikumā Saulei sildot, Jānis iet pa ielu ir divi darītāji un divas darbības: Saule silda; Jānis iet.

Tātad, ja netiek nosaukts cits darītājs datīvā, divdabis ar -ot attiecināms tikai uz to pašu darītāju, kas veic ar izteicēju izteikto darbību.

Teikumos Atgadījusies kļūda, mēģinot atslēgt glabātavu un Radusies kļūda, nolasot kvadrātkodu formāli veidojas divdabja teiciens, taču pati teikumu izveide, divdabju lietojums tajos ir aplams.
Atgadījusies kļūda, mēģinot atslēgt glabātavu (= kļūda ir atgadījusies; kļūda ir mēģinājusi atslēgt glabātavu).
Radusies kļūda, nolasot kvadrātkodu (= kļūda ir radusies; kļūda ir nolasījusi kvadrātkodu).

     Šādos gadījumos teikumi būtu pārveidojami.
1. Teikums veidojams tā, lai divdabja teicienam ar pārējo teikumu veidotos pareizas gramatiskās attieksmes.
Atgadījusies kļūda, sistēmai mēģinot atslēgt glabātavu.
Radusies kļūda, programmai nolasot kvadrātkodu.

2. Teikums veidojams bez divdabja.
Atgadījusies kļūda mēģinājumā atslēgt glabātavu.
Radusies kļūda kvadrātkoda nolasīšanā.
     
Šādu konstrukciju kļūst aizvien vairāk, iespējams, tāpēc, ka tās ir īsas, kompaktas un tiek realizēta divdabja svarīgā pazīme – vienlaicīgums. Turklāt divdabis -ot ir visbiežākā izvēle angļu valodas darbības vārda formas -ing (locking, reading) tulkojumos.

Ir vērojamas pārmaiņas teikumu gramatiskajā izveidē latviešu valodā, kas diemžēl nereti veicina izteiksmes neskaidrību un pārprotamību.

(Sal., piemēram, gadījumus, kad tiek nosaukts darbību secīgums, nevis vienlaicīgums: Atlaižot aktierus, es stipri piedzēros (= aktieru atlaišanas laikā es stipri piedzēros. Izteikumā ir secīgas darbības, nevis vienlaicīgas, tāpēc labāk: Atlaidis aktierus, es stipri piedzēros.)