Language consultations: electronic database

Partikula nē noliedz izteikumā pausto domu, un tā parasti lietojama, noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu vai atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu:
- Vai drīz iesim?
- Nē, man vēl daudz darāmā;
Tas laikam Andris. Nē, nav vis viņš.
Partikula ne noliedz kādu konkrētu vārdu teikumā vai aizstāj noliegtu predikātu (izteicēju):
Viņa ne ar vienu nesarunājas. Pat ar māti ne [nesarunājas];
Jānim patīk kriminālromāni, bet Annai ne [nepatīk];
Ticiet vai ne [neticiet] – ir pienākusi vasara!

Ja skaitļa vārdu tūkstotis, miljons, miljards priekšā ir lokāmais skaitļa vārds simts, tad vārdi tūkstotis, miljons, miljards lietojami tikai daudzskaitļa ģenitīvā:
simtos tūkstošu vārdu izteikts;
ar simtiem miljonu zvaigžņu apbērts,
simtiem miljardu reižu jau sacīts.

Ja skaitļa vārdiem tūkstotis, miljons, miljards priekšā ir kāds nelokāmais skaitļa vārds, tad vārdus tūkstotis, miljons, miljards var lietot arī citos locījumos:
simt tūkstošos vārdu izteikts;
ar simt miljoniem zvaigžņu apbērts;
simt miljardu reižu jau sacīts.

Svētku, atceres un citas atzīmējamās dienas regulē likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Šobrīd svētku dienu nosaukumos pirmais vārds aiz viena vai vairākiem īpašvārdiem tiek rakstīts ar lielo sākumburtu:
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena,
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.
Savukārt atceres un atzīmējamo dienu nosaukumos šis komponents parasti rakstīts ar mazo sākumburtu:
Latvijas Republikas okupācijas diena,
Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena.

Līdzīgos nosaukumos vienveidības dēļ būtu piemērojams viens princips, taču šobrīd ieteicams ievērot normatīvajos aktos ieteikto lielo sākumburtu lietojumu.

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.