Language consultations: electronic database

Valentīna Skujiņa saka: „Rakstot vēstuli, latviešiem ir parasts tu un jūs attiecinājumā uz adresātu, t. i., personu, kurai tiek adresēta vēstule, rakstīt ar lielo sākumburtu (atšķirībā no angļu valodas, kur you rakstībā šāda paraduma nav).  Lielais sākumburts apliecina cieņu pret vēstules adresātu.” (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga :  Zvaigzne ABC, 1999, 78. lpp.)

Stingri noteiktu normu, kā rakstīt tu un jūs citos dokumentos, izņemot lietišķo saraksti, latviešu valodā nav. Varētu teikt, ka tā ir savstarpēja vienošanās.
Ja jūs attiecināts uz vairākām personām (Kolēģi, jūs esat lieliski!), tas ar lielo sākumburtu nav rakstāms.

Ja tu vai jūs tiek lietots reklāmas tekstā, tad reklāmas veidotājs var rīkoties dažādi:
1)      lietot jūs, uzrunājot vairākas personas, un rakstīt ar mazo sākumburtu, jo rakstījumam ar lielo sākumburtu nav nekāda pamata;
2)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar mazo sākumburtu, jo reklāmā nevēršas ne pie vienas konkrētas personas, tu vai jūs lietots vispārinātā nozīmē;
3)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar lielo sākumburtu, jo reklāmā pausta personīga attieksme pret katru klientu, reklāma uztverama kā sava veida vēstule klientam.

Ja skaitļa vārdu tūkstotis, miljons, miljards priekšā ir lokāmais skaitļa vārds simts, tad vārdi tūkstotis, miljons, miljards lietojami tikai daudzskaitļa ģenitīvā:
simtos tūkstošu vārdu izteikts;
ar simtiem miljonu zvaigžņu apbērts,
simtiem miljardu reižu jau sacīts.

Ja skaitļa vārdiem tūkstotis, miljons, miljards priekšā ir kāds nelokāmais skaitļa vārds, tad vārdus tūkstotis, miljons, miljards var lietot arī citos locījumos:
simt tūkstošos vārdu izteikts;
ar simt miljoniem zvaigžņu apbērts;
simt miljardu reižu jau sacīts.

Stilistiskos nolūkos pieļaujams lietot gan divas, gan trīs izsaukuma zīmes. Šādos gadījumos tiek sevišķi uzsvērts teikuma emocionālais raksturs.

Kā norādījusi Aina Blinkena, „cenšoties teikuma emocionālo raksturu īpaši pasvītrot, nereti lieto divas vai pat trīs izsaukuma zīmes. Izsaukuma zīmju dubultošana un trīskāršošana pieļaujama vienīgi atsevišķos gadījumos stilistiskos nolūkos”. Šādus piemērus atrodam arī Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā, lielākoties daiļliteratūrā:
Nav ko vilkt visādus drauģeļus uz baznīcu! – Vecā nikna vēl nevarēja nomierināties. – Kārlis nav drauģelis!! – Agra atcirta un tūlīt pat nodūra galvu. (Valodas korpuss LVK2018)
BARONS: Par skolniecēm! Nu?! VISI KOPĀ (auro pilnā rīklē): Par skolniecēm! Par skolniecēm!! Par skolniecēm!!! (Valodas korpuss LVK2018)
Līdz debesīm saviļņotas, vecas dzērves pēdējā deja. Prieks! Prieks!! Prieks!!! Zītara acis dzied un kājas dejo kā jauneklim. (Valodas korpuss LVK2018)

Latviešu valodā vārdiem maģistratūra un maģistrantūra ir atšķirīgas nozīmes. Par maģistratūru tiek dēvēts tiesnešu kopums (dažās valstīs), kā arī vēsturiski – valsts amatu kopums, piemēram, senajā Romā. Savukārt maģistrantūra ir studiju otrais posms, kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti  un izstrādā maģistra darbu.
Krietnu laiku abu vārdu lietojumā valdījusi nekonsekvence, kura konstatējama arī vārdnīcās. 2003. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija precizējusi:
maģistrs – maģistrants – maģistrantūra;
doktors – doktorants – doktorantūra.