Language consultations: electronic database

Atgriezeniskajiem lietvārdiem ir galotne -ās. Tie atvasināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, izmantojot piedēkli -šan-:
tikties – tikšanās,
smieties – smiešanās,
tuvoties – tuvošanās.
Locīšanā atgriezeniskie lietvārdi ir defektīvi – tiem nav pilnas paradigmas: trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu. Valodas praksē locījumu trūkums mēdz radīt grūtības, un nereti jāizvēlas cita veida konstrukcija:
šajā vienošanās lietotie saīsinājumi – šīs vienošanās tekstā lietotie saīsinājumi, šajā vienošanās dokumentā lietotie saīsinājumi;
Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanai – Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanās reizei, Guntis ļoti gatavojās, lai uzstātos.

Vīriešu personvārdi – gan vārdi, piemēram, Ingus, Mikus, gan uzvārdi, piemēram, Končus, Ķerus – ar galotni -us lokāmi tāpat kā citi 3. deklinācijas sugasvārdi, piemēram, ledus vai medus. Sal.:
tas ir ciets ledus, tas ir Valdis Končus;
ledus skulptūras, Ingus dokumenti;
medum piemīt daudz labu īpašību, Mikum ir daudz draugu;
es ēdu medu, es redzu Jāni Ķeru;
dzersim tēju ar medu, satiksimies ar Jāni Ķeru;
zieds iesalis ledū, Ingū pukst laba sirds;
ledu, kamdēļ nekūsti vēl?, Miku, steidzies mājup!

Apvidvārds gurdzēt ir viens no gurkstēt sinonīmiem: sniegs gurdz.

Runājot par skaņu, kas rodas, kaut kam saskaroties, beržoties ar sniegu, vārdam gurkstēt atrodami vēl citi sinonīmi, piemēram, čirkstēt, džirkstēt, ņirkstēt, šņirkstēt.

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Ieteicama ir vārdkopa rūpniecības preces.

Preces, kas nav saistītas ar uzturā izmantotajām uzturvielām, ierasts dēvēt par rūpniecības precēm – ‘dažādas ikdienā nepieciešamas preces, izņemot pārtiku’.