Language consultations: electronic database

Vārds tūkstošgade ir 5. deklinācijas lietvārds (vienskaitļa nominatīvā tam ir galotne -e, kā klade, varde). Šiem lietvārdiem ar atsevišķiem izņēmumiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija:
tā ir mana latviešu valodas klade, skolotājai uz galda ir klažu kalni;
dīķī ir varde, vakaros dzirdu varžu kori;
pienākusi jaunā tūkstošgade, vēstures notikumi tūkstošgažu mijā ir raibi.

Izteikumā ir iederīga partikula ne – tā aizstāj noliegtu izteicēju:
Noskaidrojiet, ko viesi ēd un ko ne [neēd];
Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras ne [nav].

Valodas praksē nereti šādos izteikumos sastopama partikula nē, taču šāds lietojums ir aplams.
Partikula nē noliedz visu izteikumā pausto domu, un tā lietojama:
noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu – Man vajadzētu iet. Nē, vēl palikšu;
atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu – „Vai esi gatavs?” „Nē, lūdzu, vēl mirkli pagaidi!”

Partikulu nē mēdz lietot arī lietvārda nozīmē – Viņš nemāk pateikt nē.

Šajā izteikumā vārds lāgs lietots ar nozīmi ‘reize’ – Decembrī cepšu piparkūkas vairākas reizes!

Vārds lāgs, arī apstākļa vārda formā lāgā, ir sarunvalodā bieži sastopams vārds, un tam atkarībā no konteksta piemīt vairākas nozīmes.
Ģenitīva formā, īpašības vārda nozīmē lāga lieto ar nozīmi ‘lādzīgs, labsirdīgs’:
Jānis ir lāga puisis;
Tā lāga dvēsele vienmēr visiem izlīdz.
Apstākļa vārda nozīmē lāga, arī lāgā (sastopams arī lāgi) lieto ar nozīmi ‘tā kā ir vēlams, vajadzīgs’ (lielākoties nolieguma teikumos):
Kaut kas ar kaķi nav lāgā;
Es lāga nezinu, ko tas nozīmē.

Vārds lietots arī ar citām, mūsdienu valodas praksē retāk sastopamām nozīmes niansēm, piemēram, ‘labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai’ (tur neaug pat lāga krūmi) u.c.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Latviešu valodā ir tiešie darbības vārdi, kā atcelt, dejot, minēt, un atgriezeniskie (jeb refleksīvie) darbības vārdi, kā celties, izdejoties, atminēties.

Sastopami atgriezeniskie darbības vārdi ciešamās kārtas funkcijā, tostarp arī neliterāri kalkēti atgriezeniskie darbības vārdi. Šāds lietojums koptā latviešu valodā nebūtu vēlams:

plāns izpildās, māja pārdodas, ierobežojumi atceļas.

To vietā būtu lietojami tiešie darbības vārdi ciešamās kārtas formās:

plāns tiek izpildīts, māja tiek pārdota, ierobežojumi tiek atcelti.

Reizēm kontekstā iederīga arī tiešo darbības vārdu darāmās kārtas 3. personas forma:

plānu izpilda, māju pārdod, ierobežojumus atceļ.