Language consultations: electronic database

Vārds malacis ir aizguvums no krievu valodas, tā pamatā ir vārds молодец, taču tas nav aizgūts vis padomju laikā, bet jau 19. gadsimtā.
Vārds ir ienācis kā barbarisms, tātad nevēlams aizguvums, un tam ir bijusi negatīva konotācija, proti, negatīva emocionālā, stilistiskā nokrāsa, jo tas ienācis ar nozīmi ‘rokaspuisis, tāds, kurš arī gatavs uz amorālu rīcību’. Tiesa gan, tā jau kļuvusi par vēsturisku nozīmi, un pašā krievu valodā arī nostiprinājušās divas citas.

Pirmajā nozīmē  молодец  ir ‘jauns, stiprs, brašs puisis’. Šāda nozīme ir fiksēta arī Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā: tas ir ‘jauns, brašs puisis’. Par malačiem latviešu valodā saukti arī plosta vadītāja palīgi – plostu strādnieki.

Otrā nozīme savukārt ir laika gaitā nostiprinātā sarunvalodas nozīme – ‘vārdu malacis lieto, lai kādu uzslavētu’. Šī nozīme atrodama arī astoņu sējumu „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ar sarunvalodas nokrāsas atzīmi.

Daži bieži izmantoti barbarismi ar laiku kļūst pierasti, nešķiet vairs tik nosodāmi un iegūst literārās sarunvalodas elementu tiesības. Latviešu valodā tādi ir galvenokārt ģermānismi, piemēram, lustīgs, kreņķi, dancot, beķereja, kā arī daži samērā sen aizgūti rusismi, piemēram, klapatas.
Literārā sarunvaloda nav uzskatāma par žargonu vai vienkāršrunu, un literārās sarunvalodas vārdam malacis nav negatīvas nokrāsas.

Vārda biežais lietojums, visticamāk, skaidrojams ar to, ka tas ir ērti lietojams, lai kādu uzslavētu. Latviešu valodā ierasts uzsist darītājam uz pleca un teikt: „Krietni pastrādāts!”, „Labs darbiņš padarīts!”, proti, ierasts vērtēt pašu darbu, nevis darītāju. Ja mēs sakām, ka cilvēks ir, piemēram, attapīgs vai izdarīgs, tad tā jau ir pastāvīga, piemitīga īpašība, nevis attiecināma uz viņu tikai konkrētajā brīdī. Iespējams, attapība vai izdarība nebūt nav šim cilvēkam raksturīgas īpašības, taču ar vārdu malacis iespējams viņu uzslavēt tieši par šo konkrēto darbu, kas ir secies izcili.

Šādi teikumi ir robežgadījumi: sintaktiski ir iespējama divējāda interpretācija, un no tās atkarīgs arī komata lietojums.

1.     Man nav ko darīt.

Ilze Lokmane „Latviešu valodas gramatikā” raksta: „Pie verbiem būt, nebūt eksistenciālā nozīmē vai eksistences nolieguma nozīmē teikuma priekšmets var būt frazeoloģizēts vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījumā vai adverbi kur, kad kopā ar infinitīvu:
Ir ko darīt. Būs ko pastāstīt. Nav kurp iet. Nav ar ko parunāt. Nav kad strādāt.

Tādi paši teikumi veidojas ar verbiem pietikt, trūkt izteicēja funkcijā:
Man pietiek ko darīt. Mums pietiek ko runāt. Visam pagastam tur pietika ko smieties. Mums netrūkst ko ēst un dzert. Netrūkst kurp iet. Netrūkst kam stāstīt jaunumus.

Šādus teikuma priekšmetus var aizstāt ar deverbāliem substantīviem [lietvārdiem, kas atvasināti no darbības vārda, piemēram, runāt > runājamais, ēst > ēdamais] vai substantīviem, kas derivatīvi saistīti ar verbu [atvasinātie lietvārdi, kuri ir saistīti arī ar atbilstošo darbības vārdu, piemēram, ēdiens saistīts ar ēst].

Man pietiek ko darīt – Man pietiek darāmā, darba.
Mums pietiek ko runāt – Mums pietiek valodu, runājamā.
Mums netrūkst ko ēst – Mums netrūkst ēdiena, ēdamā.

Minētie teikumi veido vienkārša teikuma perifēriju un atrodas uz robežas ar saliktiem teikumiem.” (Lokmane, I.  Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 717. lpp.)

Šādā interpretācijā teikums Man nav ko darīt ir vienkāršs paplašināts teikums ar teikuma priekšmetu ko darīt un izteicēju nav. Izteikuma nozīme ir Man nav darāmā vai tml.

2.     Man nav, ko darīt.

Aina Blinkena „Latviešu interpunkcijā” norādījusi: „Ja nenoteiksmes savienojums ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ raksturo lietvārdu, kas teikuma priekšmeta funkcijā kondominē ar darbības vārda būt, nebūt finītajām formām [darbības vārda personas formām, kuras ir izteicējā], tam ir palīgteikuma funkcija un tas atdalāms ar komatiem.
Vecaimātei ir daudz darbu, ko dot. .. katram pašam bija savs tīrums, ko apstrādāt. Nebija vietas, kur apgriezties. Tā ir visa bagātība, uz ko balstīties.

[P]ar palīgteikumiem uzlūkojami un ar komatu atdalāmi nenoteiksmes savienojumi ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ, kas attiecas uz darbības vārda būt/nebūt finītajām formām. Man ir, kur iet, un ir, ko darīt. Vai jums ir, kur nomazgāties?” (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 199., 203. lpp.)

Šādā interpretācijā teikums Man nav, ko darīt ir salikts pakārtots teikums. Ja aplūko katru teikuma daļu atsevišķi, var uzskatīt, ka virsteikumā ir galvenais loceklis nav un palīgteikumā ir galvenais loceklis darīt, jo nevienā no daļām nav teikuma priekšmeta. Savukārt, aplūkojot teikumu kopumā, uzskata, ka virsteikumā ir izteicējs nav un teikuma priekšmeta pozīcijā ir palīgteikums ko darīt. (Sk. Beitiņa, M. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja : LiePA, 2009, 184. lpp.)

Abām interpretācijām ir iespējams rast gramatisku pamatojumu. Tātad teikumu iespējams rakstīt abējādi.
Man nav ko darīt. Man nav, ko darīt.

Profilakse – ‘pasākumi, kurus veic, lai novērstu kaut ko nevēlamu’. Piemēram: medicīnā – gripas profilakse; tehnikā – akumulatora profilakse; sabiedrībā – noziegumu profilakse.

Literārajā valodā iederīgs vārds pats: tai pašā laikā (arī tajā/tanī pašā laikā).

Valodas praksē partikula pat tiek lietota neiederīgi tādos savienojumos kā šis pat, tas pat, tāds pat:
mēs satikāmies šajā pat vietā;
telpa atradās tanī pat stāvā;
viņa bija tāda pat auša kā agrāk.
Šajos vārdkopu analogos partikulas pat vietā lietojams vārds pats: šis pats, tas pats, tāds pats:
mēs satikāmies šajā pašā vietā;
telpa atradās tanī pašā stāvā;
viņa bija tāda pati auša kā agrāk.

Atbalstāms ir termina plašsaziņas līdzekļi lietojums, ja runa ir par televīziju, radio, presi, internetu u. tml., bet jaunus šīs nozares terminus ieteicams veidot, atvasinot tos no latīņu cilmes aizguvuma medijs.