Valodas konsultācijas

Reizēm latviešu valodā lieto formu mēdzu, piemēram, es mēdzu ceļot. Kāda ir nenoteiksmes forma šim darbības vārdam?

Question

Reizēm latviešu valodā lieto formu mēdzu, piemēram, es mēdzu ceļot. Kāda ir nenoteiksmes forma šim darbības vārdam?

Answer

Nenoteiksmes forma ir mēgt.

Darbības vārds mēgt ir 1. konjugācijas darbības vārds, kura locījumu formās atšķiras šaurā [ē] un platā [ē̦] izruna. Darbības vārds mēgt lokāms līdzīgi kā darbības vārds slēgt.

mēgt Īstenības izteiksme
	Vienkāršā pagātne	Vienkāršā tagadne	Vienkāršā nākotne
Es	mēdzu	mē̦dzu	mēgšu
Tu	mēdzi	mēdz	mēgsi
Viņš, viņa	mēdza	mē̦dz	mēgs
Mēs	mēdzām	mē̦dzam	mēgsim
Jūs	mēdzāt	mē̦dzat	mēgsiet/mēgsit
Viņi, viņas	mēdza	mē̦dz	mēgs

Tātad varam teikt: tagad es pusdienās mē̦dzu ēst daudz biešu, bet kādreiz es mēdzu ēst daudz burkānu; ja man būtu vairāk laika, es noteikti mē̦gtu pavadīt vakarus ar draugiem.

Sources

Latviešu valodas darbības vārdu tabulas: mācību un metodiskais materiāls. Red. I. Auziņa, G. Nešpore. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2014, 176. lpp.
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 154.–155. lpp.

Linguistic sectors

Pirmā konjugācija

Kā pareizi norādīt: dalībnieks/-ce vai dalībnieks/-niece?

Question

Kā pareizi norādīt: dalībnieks/-ce vai dalībnieks/-niece?

Answer

Ieteicams rakstīt šādi: dalībnieks/-ce vai dalībnieks (-ce).

Aiz slīpsvītras vai iekavās nav nepieciešams rakstīt visu izskaņu (dalībnieks/-niece), ja atšķiras tikai tās pēdējā daļa. Līdzīgi arī tādos vārdos kā antropologs/-ģe, pedagogs/-ģe. Šāds rakstījums sniegts arī, piemēram, „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (Rīga : Avots, 2007).

Sources

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 160., 86., 586. lpp.
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 150. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Vārda sastāvs

Pasākumam reģistrējies tieši divdesmit viens tūkstotis dalībnieku. Kā, lietojot kārtas skaitli, apzīmēt pēdējo reģistrēto dalībnieku?

Question

Pasākumam reģistrējies tieši divdesmit viens tūkstotis dalībnieku. Kā, lietojot kārtas skaitli, apzīmēt pēdējo reģistrēto dalībnieku?

Answer

Pēdējais ir divdesmit viens tūkstošais dalībnieks.

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.

Sources

Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 422. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 178. lpp.

Linguistic sectors

Kārtas skaitļa vārdi

2021. gada vasarā bija skolēnu dziesmu svētki. Kā precīzi rakstāms to nosaukums?

Question

2021. gada vasarā bija skolēnu dziesmu svētki. Kā precīzi rakstāms to nosaukums?

Answer

Pareizā nosaukuma rakstība ir XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Jautājums par dziesmu un deju svētku nosaukuma pareizrakstību ir ticis izskatīts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2019. gada 11. septembra sēdē. Ar balsu vairākumu nolemts, ka vārds skola aiz vietvārda Latvijas rakstāms ar lielo sākumburtu. Tātad nosaukums rakstāms XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Sources

Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 172. lpp.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Pareizrakstība

Pie kuras vārdšķiras pieder vārds brīžiem teikumā Rīt brīžiem līs?

Question

Pie kuras vārdšķiras pieder vārds brīžiem teikumā Rīt brīžiem līs?

Answer

Vārds brīžiem šajā teikumā ir apstākļa vārds.

Adverbējoties* dažādām lietvārda locījumu formām, radusies liela daļa apstākļa vārdu, piemēram, teikumā Viņš to paveica godam apstākļa vārds godam ir adverbējusies lietvārda gods vienskaitļa datīva forma, teikumā Kāpšu augšā apstākļa vārds augšā ir adverbējusies lietvārda augša vienskaitļa lokatīva forma. Latviešu valodā ir ne mazums adverbējušos lietvārda daudzskaitļa instrumentāļa formu, piemēram, kājām, laikiem, rikšiem, vietām.

Vārds brīžiem ir radies, adverbējoties lietvārda brīdis daudzskaitļa instrumentāļa formai, tātad brīžiem ir apstākļa vārds.

* Adverbēties nozīmē dažādām vārdšķirām vai vārdformām pāriet apstākļa vārdos, piemēram, adverbējusies ir lietvārda iekša lokatīva forma iekšā: Vai tu paliksi iekšā?

Sources

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 16.–17. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 294. lpp.
Zilgalve, E., Pūtele, I., Pēča, K. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 20. Atb. red. V. Šaudiņa. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2025, 231. lpp.

Linguistic sectors

Apstākļa vārds

Language consultations: electronic database