Language consultations: electronic database

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.
 

Uzvārds lokāms tāpat kā citi uzvārdi ar galotni -ais: N. Lielais, Opolais, Ģ. Lielā, Opolā, D. Lielajam, Opolajam...

Uzvārds Opolais ir izplatīts uzvārds no Sīļukalna pagasta. Tā pamatā ir latgaliskajās izloksnēs lietotais sugasvārds opolais ar nozīmi ‘apaļais’. Uzvārdus un ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais (vīriešu dzimtē) vai -ā (sieviešu dzimtē), loka pēc noteikto īpašības vārdu locīšanas parauga. Lūk, pilna locīšanas paradigma vīriešu un sieviešu dzimtē.

Atbalstāms ir termina plašsaziņas līdzekļi lietojums, ja runa ir par televīziju, radio, presi, internetu u. tml., bet jaunus šīs nozares terminus ieteicams veidot, atvasinot tos no latīņu cilmes aizguvuma medijs.

Par demaršu politikā, diplomātijā sauc pretrīcību sakarā ar kādu notikumu.

Vārds demaršs aizgūts no franču valodas vārda démarche ar nozīmi ‘solis’. Tas nozīmē rīcību, pasākumu (diplomātijā, politikā); arī pretrīcību. Pēc formas demaršs var būt nota, memorands, paziņojums u. tml., pēc satura – protests, brīdinājums vai cita rakstura akts. Piemēram, ES īstenojusi demaršus daudzās valstīs saskaņā ar obligātajiem standartiem, kas definēti ES pamatnostādnēs par nāvessodu rīcību; ministra demaršs bija saistīts ar Ministru prezidenta lēmumu utt.