Language consultations: electronic database

Īstenības izteiksmes salikto tagadni veido divas vārdformas: palīgdarbības vārds būt (nebūt) tagadnē un lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, kas beidzas ar -is , -ies, -usi (-usies), -uši (-ušies), -ušas (-ušās).
Saliktajā laika formā ietilpstošais divdabis norāda arī vīriešu vai sieviešu dzimti, teikuma gramatiskajā centrā izteicējam saskaņojoties ar teikuma priekšmetu:
Brālis ir bijis Londonā; Mana māsīca pagājušajā vasarā bija aizbraukusi uz Itāliju; Mani draugi ir devušies prom; Manas māsas ir lasījušas ziņas.

Teikuma priekšmets latviešu valodā visbiežāk ir nominatīvā, un lokāmajam darāmās kārtas divdabim saliktās laika formas sastāvā ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa nominatīva forma. (Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 474. lpp.)

Ar darbības vārdu nebūt ģenitīvs ir lietojams eksistences un piederības nolieguma nozīmē:
Vakar nebija saules; Jūrā nav viļņu; Man nav naudas.  (Latviešu valodas gramatika.  Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 349. lpp.)

Šādos gadījumos ģenitīvā lietotais vārds ir teikuma priekšmets, tātad teikuma gramatiskais centrs ir saules nebija, viļņu nav, naudas nav.  

Ģenitīvs (nevis nominatīvs) šādos izteikumos ir lietojams arī saliktajos laikos, proti, man nav bijis laika, man nav bijis skapja utt., tātad teikuma gramatiskie centri atbilstoši ir laika nav bijis, skapja nav bijis.

Ja šādos teikumos tiek lietots kāds vīriešu dzimtes lietvārds vienskaitlī, piemēram, laiks – man nav bijis laika –, tad parasti jautājumi par ģenitīva locījumu un pareizo divdabja formu nerodas, jo divdabja forma arī ir vīriešu dzimtē.

Svārstības šādās konstrukcijās valodas praksē rodas trijos citos gadījumos:
-    ja tiek lietots sieviešu dzimtes lietvārds vienskaitlī (pieredze);
-    ja tiek lietots sieviešu dzimtes lietvārds daudzskaitlī (kleitas);
-    ja tiek lietots vīriešu dzimtes lietvārds daudzskaitlī (draugi).

Latviešu valodas morfoloģijā marķētā un nemarķētā locekļa opozīcijā par nemarķēto uzskata vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīva formu, piemēram, īpašības vārda nemarķētā forma ir liels, augsts, savukārt marķētās*  – lieli, lielas, augstas u. tml. Lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja nemarķētā, pamata forma ir, piemēram, bijis, braucis, devies, lasījis u. tml., pretstatā bijuši, bijušas, braukusi, devušies, lasījušas u. tml.

Ja teikuma priekšmets ir ģenitīvā, tad divdabja forma ir lietojama nemarķētajā formā vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā, proti: man nav bijis laika, man nav bijis pieredzes, man nav bijis kleitu, man nav bijis draugu.

*Ar nemarķēto formu saprot neitrālo, vispārināto formu, teiksim, profesijas vispārināti mēs nosaucam vīriešu dzimtē, piemēram, ārsts, psihologs, savukārt konkretizējot tiek lietota atbilstošā dzimte, skaitlis (t. i., forma tiek marķēta): šie kungi ir ārsti, Elīna ir psiholoģe.
 

Lietvārds antirekords darināts, svešvārdam rekords pievienojot priedēkli ar pretstata nozīmi anti-, kurš norāda uz pretstatu, nesaderīgumu vai naidīgumu. Piemēram, antibakteriāls, anticiklons, antisanitārs, antonīmi.

Apzīmējot visaugstāko skaitliskās vērtības pakāpi pacientu skaita ziņā, būtu lietojams vārds rekords, taču tā vietā lietots vārds antirekords, droši vien izsakot nozīmi ‘par nevēlamu uzskatāma lielākā vērtība, kas parasti ievērojami pārspēj pēdējo fiksēto nevēlamo lielāko vērtību’, proti, lielais saslimušo skaits ir rekordliels, un tas vērtējams negatīvi, tātad semantiski vārda antirekords nozīme ir saprotama, taču no vārddarināšanas viedokļa tas uzskatāms par nevēlamu atvasinājumu.
No loģikas un valodas skaidrības viedokļa mēs ieteiktu lietot nevis vārdu antirekords, bet gan rekords.

Piemērā vārdu valodu paskaidro divi lietvārdi ģenitīvā: angļu un franču. Ja apzīmējamo vārdu paskaidro divi vai vairāki apzīmētāji ģenitīvā, apzīmējamais vārds ir lietojams vienskaitlī:
man garšo apelsīnu un vīnogu sula;
viņš runā angļu un franču valodā.

Lielu salu latviešu literārajā valodā var nosaukt dažādi, piemēram, spelga, spelgonis, spelgoņa, sprēgonis, sprēgoņa, stindzenis.
Apvidvārdos atrodam arī vārdus salonis, saloņa, saltme. Interesanti, ka Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā” atrodams arī vārds svelonis, kas var tikt lietots gan sveloši karsta, gan sveloši auksta laika apzīmēšanai.

Latviešu valodā vārdiem maģistratūra un maģistrantūra ir atšķirīgas nozīmes. Par maģistratūru tiek dēvēts tiesnešu kopums (dažās valstīs), kā arī vēsturiski – valsts amatu kopums, piemēram, senajā Romā. Savukārt maģistrantūra ir studiju otrais posms, kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti  un izstrādā maģistra darbu.
Krietnu laiku abu vārdu lietojumā valdījusi nekonsekvence, kura konstatējama arī vārdnīcās. 2003. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija precizējusi:
maģistrs – maģistrants – maģistrantūra;
doktors – doktorants – doktorantūra.