Valodas konsultācijas

Vārdi Buratīno un Čipolīno izskaņā rakstāmi ar īso vai garo patskani i?

Question

Vārdi Buratīno un Čipolīno izskaņā rakstāmi ar īso vai garo patskani i?

Answer

Vārdi pareizi rakstāmi Buratīno un Čipolīno – ar garo patskani -ī.

Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda prakse nav atbalstāma.

Linguistic sectors

Garie patskaņi Citvalodu personvārdi Īpašvārdi

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Question

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Answer

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Piektā deklinācija Ģenitīvs Vārdu saskaņošana

Drēģera vai Drēģerja uzņēmums?

Question

Drēģera vai Drēģerja uzņēmums?

Answer

Pareizi ir Drēģera uzņēmums.

Otrās deklinācijas lietvārdiem, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar galotni -is, vienskaitļa ģenitīvā raksturīga līdzskaņu mija, taču mīkstināto ŗ pašreizējā latviešu valodas oficiālajā rakstībā nelieto un literārajā izrunā tas sistēmas pēc ir gan ieteicams, bet nav obligāts. Tātad – pareizi būtu teikt Drēgeŗa vai Drēģera, bet rakstīt – Drēģera.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Uzvārdi Otrā deklinācija Ģenitīvs Vārdu saskaņošana

Raiva vai Raivja dārzs?

Question

Raiva vai Raivja dārzs?

Answer

Pareizi ir Raivja dārzs.

Priekšvārdā Raivis ģenitīvā jābūt otrās deklinācijas lietvārdiem raksturīgajai mijai: Raivis → Raivja (v → vj). Pēc pašreizējās valodas normas līdzskaņu mijas nav divzilbju personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t vai d: Valdis – Valda, Uldis – Ulda, Rūdis – Rūda, Artis – Arta, Gatis – Gata. Garākos saliktos personvārdos mija var būt: Visvaldis – Visvalža/Visvalda, Tālivaldis – Tālivalža/Tālivalda.

Līdzskaņu mijas trūkums galvenokārt motivējams ar vēlmi novērst vārda nelabskaņu, kas mijas dēļ rodas, tomēr jāpiebilst, ka tādas ģenitīva formas kā Ulža vai Valža atbilst gramatiskajai sistēmai un būtu iespējamas arī paralēlformas.

Sources

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Locīšana Otrā deklinācija Ģenitīvs

Koordināta vai koordināte?

Question

Koordināta vai koordināte?

Answer

Termina funkcijā lietojams vārds koordināta (ceturtās deklinācijas lietvārds).

Valodas praksē tiek lietots arī vārds koordināte (piektās deklinācijas lietvārds), jo vārdu koordināta un koordināte pamatnozīme sakrīt, taču vārda koordināte daudzskaitļa formai koordinātes sarunvalodā ir papildu nozīmes nianse ‘dati, ziņas (piemēram, adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.)’.
Bieži vārds lietots daudzskaiļa ģenitīva formā, kur piederību pie deklinācijas rāda līdzskaņu mija:
koordinātu ass (retāk arī koordināšu ass);
Dekarta koordinātu sistēma (arī koordināšu sistēma).
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” atrodamas abas formas – koordināta, koordināte –, savukārt dažādos „Svešvārdu vārdnīcas” izdevumos fiksēta tikai daudzskaitļa forma koordinātas.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 425. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 393. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 360. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 383. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 397. lpp.
VVC LVEK 20.04.2011. sēdes protokola Nr. 10 2.1. §.

Linguistic sectors

Svešvārdi Galotne Ceturtā deklinācija Piektā deklinācija Termini Sarunvaloda

Language consultations: electronic database