Language consultations: electronic database

Konstrukcija būt/nebūt no svara sastopama daiļliteratūrā, piemēram: Māras Zālītes dzejolī „Trīs lietas” atrodamas rindas:
Dvēsele vaļā, asaras sāļas,
Dzīve ir rūgta, alus ir salds.
Dziesma ir gara, dzīve ir īsa,
Tas nav no svara – alus ir salds;

Raiņa darbos, piemēram, lugā „Suns un kaķe”:
Suņa tēvs Krancis (Lēni.) Traki, bet ko tanī troksnī lai dara? Galu galā tas nav ar no svara.
Kaķe peļu gane (Dusmīga.) Nav no svara, kā tad nu tā?;

Jāņa Klīdzēja romānā „Cilvēka bērns”: [..] nav no svara, cik tu liels vai mazs, bet ir gan no svara, vai tevī ir jušana.

Tāpat konstrukcija sastopama Jāņa Ezeriņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbos (sk., piemēram, literārā žurnāla „Karogs” piemērus). Tā sastopama arī plašsaziņas medijos un citur, piemēram: Insults. Kad katra minūte ir no svara; Katrs pikselis ir no svara; Tavi noskrietie kilometri ir no svara. (Tīmekļa avoti.)

Kā liecina kanāla TV3 tīmekļvietnē publicētā informācija, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādījis, ka vēstījums Arī Tu esi no svara radies, domājot par grupas „Pērkons” dziesmas „Zaļā dziesma” rindām: Kā gan tu domā / Cik ļoti no svara viens ugunskurs? 
Teiciens būt no svara ar nozīmi ‘būt svarīgi, nozīmīgi, arī būt svarīgam, nozīmīgam' atrodams arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.

Konstrukcija būt no svara nav uzskatāma par stilistiski pilnīgi neitrālu, un droši vien tieši tās plašais lietojums latviešu prozā, dramaturģijā, dzejā un latviešiem nozīmīgās dziesmās mudinājis to izvēlēties par svētku saukli pilsētas svētkiem, raisot asociācijas ar latvisko un pazīstamo.

Šajā virsrakstā ir divi gramatiskie centri: visi ir gudri un eksāmeni tiek vērtēti. Saiklis jeb atdala divas neatkarīgas teikuma daļas, tāpēc pirms tā ir liekams komats: Ne visi ir tik gudri, jeb kā tiek vērtēti eksāmeni.
Saiklis jeb parasti saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tāpēc mēdz uzskatīt, ka arī šajā gadījumā jeb saista divus vienlīdzīgus virsrakstus un pirms tā komats nav nepieciešams. Arī virsrakstiem ir noteikta struktūra, un uz virsrakstiem attiecas interpunkcijas normas, piemēram:
Jānis, Anna un Māris – komats starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem;
Jānis, Anna un Māris ir ceļā, un pasaule ir vaļā – komats starp neatkarīgām teikuma daļām;
Jānis, Anna un Māris ceļā, jeb pasaule ir vaļā – komats starp neatkarīgām teikuma daļām.

Uzvārdu rakstījums atbilstoši dzimtei latviešu valodā nav radies padomju laikos.

Ortogrāfijas komisija 1924. gada 30. janvārī ir pieņēmusi lēmumu par uzvārdu pareizrakstību, kurā noteikts, ka uzvārdi rakstāmi kā vīriešu, tā sieviešu dzimtē. (Sk. Apskats. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3, 01.03.1924.)
Lūk, svarīgākie Ortogrāfijas komisijas atzinumi.
1. Uzvārdi, kas vīriešu kārtā beidzas ar -is, piemēram, Gulbis, Alksnis, Freimanis, Cīrulis, sieviešu dzimtē rakstāmi ar galotni -e, piemēram, Gulbe, Alksne, Freimane, Cīrule.
2. Uzvārdi, kas vīriešu kārtā beidzas ar -iņš, piemēram, Bērziņš, Māliņš, Kļaviņš, sieviešu dzimtē rakstāmi ar galotni -iņa, piemēram, Bērziņa, Māliņa, Kļaviņa.
3. Uzvārdi, kas vīriešu dzimtē beidzas ar -(t)ājs vai -ējs, piemēram, Arājs, Slaucītājs, sieviešu dzimtē rakstāmi ar -āja, -ēja, piemēram, Arāja, Slaucītāja.
4. Uzvārdi, kas vīriešu dzimtē beidzas ar -ais, piemēram, Stiprais, Salnais, sieviešu dzimtē rakstāmi ar galotni -ā, piemēram, Stiprā, Salnā.
5. Uzvārdi, kas vīriešu dzimtē beidzas ar -nieks, piemēram, Pilsētnieks, sieviešu dzimtē rakstāmi ar -niece, piemēram, Pilsētniece.
6. No slāvu valodām cēlušies uzvārdi, kas vīriešu dzimtē beidzas ar -skis vai -ckis, piemēram, Sokolovskis, Ruckis, sieviešu dzimtē rakstāmi ar -ska vai -cka, piemēram, Sokolovska, Rucka.
7. Par pārējiem uzvārdiem pieņem šādu vienbalsīgu lēmumu: pārējie vīriešu kārtas uzvārdi sieviešu kārtā rakstāmi ar galotni -a vai -e.
8. Sieviešu dzimtes vārdi kā uzvārdi paturami negrozīti arī vīriešiem, jo mums ir tādi vīriešu dzimtes [mūsdienās – kopdzimtes] vārdi, bet var tos rakstīt arī ar vīriešu kārtas galotni, piemēram, Jānis Eglīte un Jānis Eglītis.

Ierēdniecība tolaik nav bijusi mierā ar Ortogrāfijas komisijas lēmumu, un diskusijas turpinājušās. 1927. gadā tiek izdots „Likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos”, kurā Ortogrāfijas komisijas lēmums ņemts vērā tikai daļēji, 5. punktā norādot, ka sievietes uzvārdu sieviešu dzimtē pēc vēlēšanās iespējams ierakstīt iekavās.
1. Visos valsts valodā sastādāmos dokumentos personas vārds un uzvārds rakstāms latviešu pareizrakstībā.
2. Vīrieša vārds un uzvārds rakstāms ar latviešu valodas galotni. Latgaliešu vārdi un uzvārdi rakstāmi viņu izloksnē.
3. No svešas valodas ņemts vārds un uzvārds rakstāms, kā izrunā latviešu valodā, pieliekot lokāmam vārdam un uzvārdam attiecīgu galotni.
4. Uz vēlēšanos ikkatras personas vārds un uzvārds iekavās rakstāms viņa parastā rakstībā.
5. Sievietes uzvārds rakstāms tāpat kā attiecīgas dzimtas vīrieša uzvārds ar nominatīva galotni. Uz vēlēšanos sievietes uzvārds iekavās rakstāms ar sieviešu kārtas vārda galotni.
6. Ikkatrai personai ir tiesība parakstīties arī dokumentos viņai parastā veidā.
7. Instrukciju šī likuma izvešanai dzīvē un atsevišķu uzvārdu rakstības nokārtošanai izdod iekšlietu ministrs.

Tas, ka valodnieki uzstājuši uz sieviešu dzimtes galotņu lietošanu, manāms arī publikācijās pēc šī likuma, piemēram, profesora Ernesta Bleses rakstā „Daži atgādinājumi par uzvārdu rakstību”. (Pašvaldības Darbs, Nr. 5, 01.05.1933.)

Uzvārdu jautājums vairs oficiālos lēmumos netika aktualizēts līdz 1941. gadam, kad Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija izveidotā Vietu vārdu, uzvārdu un priekšvārdu pareizrakstības komisija publicēja atzinumus par vietu vārdu, uzvārdu un priekšvārdu rakstību, kuros minēts, ka visi latviešu priekšvārdi un uzvārdi rakstāmi ar latviešu galotnēm, tāpat tajos teikts: „Noteikumi nokārto arī sieviešu uzvārdu rakstību, nosakot, ka sievietēm ir tiesības prasīt, lai viņu uzvārdus dokumentos raksta ar sieviešu dzimtes galotnēm, piem., Anna Kalēja, Berta Rūmniece. Sievietēm, kas to nevēlas, atstājama vīriešu dzimtes forma: Anna Kalējs.” (Padomju Latvija, Nr. 112, 11.05.1941.)

Pēc neatkarības atjaunošanas vārdu un uzvārdu rakstību latviešu valodā regulē Ministru kabineta noteikumi: vispirms 1996. gada 14. maija „Noteikumi par vārdu un uzvārdu identifikāciju dokumentos”, tad 2000. gada 22. augusta „Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju”, un šobrīd spēkā ir 2004. gada 2. marta „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī identifikāciju”. Šajos noteikumos norādīts, ka personvārdus iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, tiem ir vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes, kā to valodnieki ir ieteikuši jau pagājušā gadsimta 20. gados.

Uzvārdu došanas tradīcija latviešu valodā nav tik sena (Kurzemē un Vidzemē uzvārdus lielākā daļa iedzīvotāju ieguva tikai 19. gadsimtā), tā veidojusies citu valodu ietekmē, un nereti visai dzimtai dots viens uzvārds bez galotnes vai ar vīriešu dzimtes galotni. Tomēr latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes, kuras rāda vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes, bet svešvārdos iespējamas nelokāmās galotnes.

Vārdi un uzvārdi ir valodas elementi, kas tiek iekļauti valodas sistēmā, un sieviešu uzvārdu lietojums ar vīriešu dzimtes galotnēm ir pret latviešu valodas garu.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda organisks otrā nozīme ir ‘saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs’. Tātad latviešu valodā ar vārdu organisks apzīmē kaut ko, kas ir cēlies no augu vai dzīvnieku valsts, piemēram, organiskā pasaule, ar to domājot visu dzīvo organismu kopumu. 

Visticamāk, latviešu valodā vārds organisks un angļu vārds organic ir tā sauktie tulkotāju viltusdraugi – ārēji, formas ziņā līdzīgi kopīgas cilmes vārdi ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi. Vārds organic angļu valodā apzīmē ‘ražotu vai audzētu produkciju, kurā netiek izmantotas mākslīgās ķimikālijas’.

Latviešu valodā viena no vārda bioloģisks nozīmēm ir tuva vārda dabisks (arī dabīgs) nozīmei: 1. ‘tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam)’; 2. ‘dabas likumiem atbilstošs. Dabas likumu nosacīts’. Piemēram, dabiskās krāsvielas ir tādas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.

Lauksaimniecības un atbilstoši arī pārtikas terminoloģijā vārda bioloģisks nozīme ir specializējusies un vārds bioloģisks tiek lietots, lai norādītu, ka lauksaimniecības produkts ir audzēts, saimniekojot ar dabiskām metodēm, nelietojot ķīmiski sintezētas vielas, piemēram, pesticīdus, minerālmēslus. Vārds organisks šādā nozīmē latviešu valodā nebūtu lietojams.

Produkti, kas audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm vai ražoti no tiem, ir bioloģiskie produkti.

Personvārdu atveidē latviešu valodā ir divi galvenie principi:
1) fonētiskais princips jeb personvārda izruna oriģinālvalodā;
2) personvārda pielāgošana latviešu valodas gramatikas normām, tas ir, latviešu valodas attiecīgās dzimtes galotnes pievienošana.

Tā, piemēram, angļu priekšvārds Charles [tʃɑ:lz] un franču priekšvārds Charles [ʃaʁl], būdami pierakstīti vienādiem burtiem, tiek izrunāti dažādi. Tāpēc latviešu valodā tos atveido atbilstoši izrunai konkrētajā valodā, kā arī iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, proti, pievieno vīriešu dzimtes galotni -s: Čārlzs un Šarls.

Uzvārdā Routledge divskanis ou tiek izrunāts [au], līdzīgi kā sugasvārdos doubt [ˈdaʊt] vai mouth [ˈmaʊθ], arī uzvārdos, kā Rountry [´raʊntrı], ko latviešu valodā atveido Rauntrijs, Rauntrija.

Lielbritānijas aktrises personvārdi Patricia Routledge latviešu valodā tik tiešām būtu atveidojami Patrīcija Rautlidža.

Jāteic gan, ka personvārdu atveidē būtiska loma ir arī tradīcijai, un nereti gadās, ka, laikam ejot, latviešu valodā nostiprinās arī neprecīza, taču ierasta atveide. To mainot, proti, personu pēc kāda laika sākot dēvēt citādi, iespējams radīt jukas (sal., piemēram, franču komponists Hektors Berliozs, kuram pēc franču īpašvārdu atveides principiem būtu jābūt Ektoram Berliozam). Seriāls „Smalkais stils”, kurā galveno varoni Hiacinti Burkā atveido minētā aktrise, latviešu valodā tulkots pirms vairāk nekā 20 gadiem, tāpēc ieteicams saglabāt sabiedriskajā telpā jau nostiprināto uzvārda atveidi un arī turpmāk aktrisi dēvēt Patrīcija Rūtledža.

Paldies Latvijas Radio 3 producentei un redaktorei Baibai Nuržai un filoloģijas doktorei Maijai Brēdei par jautājuma aktualizēšanu!